Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   mk Чистење на куќата

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [осумнаесет]

18 [osoomnayesyet]

Чистење на куќата

[Chistyeњye na kookjata]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Денес --с-бот-. Д---- е с------ Д-н-с е с-б-т-. --------------- Денес е сабота. 0
Dye---s ---sab-t-. D------ y- s------ D-e-y-s y- s-b-t-. ------------------ Dyenyes ye sabota.
Šodien mums ir laiks. Дене--ни- -мам--врем-. Д---- н-- и---- в----- Д-н-с н-е и-а-е в-е-е- ---------------------- Денес ние имаме време. 0
D--nyes n-ye-i-am-- vrye--e. D------ n--- i----- v------- D-e-y-s n-y- i-a-y- v-y-m-e- ---------------------------- Dyenyes niye imamye vryemye.
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. Ден-с --е -- -о чи---ме с--н--. Д---- н-- ќ- г- ч------ с------ Д-н-с н-е ќ- г- ч-с-и-е с-а-о-. ------------------------------- Денес ние ќе го чистиме станот. 0
Dye--e------ kjye guo c----im---st--o-. D------ n--- k--- g-- c-------- s------ D-e-y-s n-y- k-y- g-o c-i-t-m-e s-a-o-. --------------------------------------- Dyenyes niye kjye guo chistimye stanot.
Es uzkopju vannas istabu. Ј-- -- чи-та- ба-ата. Ј-- ј- ч----- б------ Ј-с ј- ч-с-а- б-њ-т-. --------------------- Јас ја чистам бањата. 0
Јa- јa -h----m b--ata. Ј-- ј- c------ b------ Ј-s ј- c-i-t-m b-њ-t-. ---------------------- Јas јa chistam baњata.
Mans vīrs mazgā mašīnu. Ма-от -и ј--м-е -о----. М---- м- ј- м-- к------ М-ж-т м- ј- м-е к-л-т-. ----------------------- Мажот ми ја мие колата. 0
M-ʐ-- mi -a-miy---ol---. M---- m- ј- m--- k------ M-ʐ-t m- ј- m-y- k-l-t-. ------------------------ Maʐot mi јa miye kolata.
Bērni tīra divriteņus. Де--та -и ---т-т-ве-осипе-и--. Д----- г- ч----- в------------ Д-ц-т- г- ч-с-а- в-л-с-п-д-т-. ------------------------------ Децата ги чистат велосипедите. 0
D---z-ta-g-i c--s-a--v---osi-y-di-y-. D------- g-- c------ v--------------- D-e-z-t- g-i c-i-t-t v-e-o-i-y-d-t-e- ------------------------------------- Dyetzata gui chistat vyelosipyeditye.
Vecmāmiņa aplej puķes. Б-ба--и --лев-------ња-а. Б--- г- п----- ц--------- Б-б- г- п-л-в- ц-е-и-а-а- ------------------------- Баба ги полева цвеќињата. 0
Bab---u--p-ly--a t-v-e-j-њ-ta. B--- g-- p------ t------------ B-b- g-i p-l-e-a t-v-e-j-њ-t-. ------------------------------ Baba gui polyeva tzvyekjiњata.
Bērni uzkopj bērnu istabu. Д-ц-т---а -аскре-а-- дет---т- -о-а. Д----- ј- р--------- д------- с---- Д-ц-т- ј- р-с-р-в-а- д-т-к-т- с-б-. ----------------------------------- Децата ја раскреваат детската соба. 0
D-e--at- -- r---r-eva---d-e-s-ata---ba. D------- ј- r---------- d-------- s---- D-e-z-t- ј- r-s-r-e-a-t d-e-s-a-a s-b-. --------------------------------------- Dyetzata јa raskryevaat dyetskata soba.
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. Маж-т м- ја--а--ре-а-н--о---а-ра-отна -аса. М---- м- ј- р------- н------- р------ м---- М-ж-т м- ј- р-с-р-в- н-г-в-т- р-б-т-а м-с-. ------------------------------------------- Мажот ми ја раскрева неговата работна маса. 0
Ma--t--i-ј--ra-kr---a ny-guo-ata rab---a m-sa. M---- m- ј- r-------- n--------- r------ m---- M-ʐ-t m- ј- r-s-r-e-a n-e-u-v-t- r-b-t-a m-s-. ---------------------------------------------- Maʐot mi јa raskryeva nyeguovata rabotna masa.
Es salieku veļu veļas mašīnā. Ја--г---тав-м -л--тат--во ------та -а п--ењ------т-. Ј-- г- с----- а------- в- м------- з- п----- а------ Ј-с г- с-а-а- а-и-т-т- в- м-ш-н-т- з- п-р-њ- а-и-т-. ---------------------------------------------------- Јас ги ставам алиштата во машината за перење алишта. 0
Ј----u--stav-m a-i----t- vo -a-hi-a-a-z- -y-rye-ye---i--t-. Ј-- g-- s----- a-------- v- m-------- z- p-------- a------- Ј-s g-i s-a-a- a-i-h-a-a v- m-s-i-a-a z- p-e-y-њ-e a-i-h-a- ----------------------------------------------------------- Јas gui stavam alishtata vo mashinata za pyeryeњye alishta.
Es izkaru veļu. Јас-г---ак-------а---тата. Ј-- г- з-------- а-------- Ј-с г- з-к-ч-в-м а-и-т-т-. -------------------------- Јас ги закачувам алиштата. 0
Ј-s gui-za-ac-oo--m -l--h-a--. Ј-- g-- z---------- a--------- Ј-s g-i z-k-c-o-v-m a-i-h-a-a- ------------------------------ Јas gui zakachoovam alishtata.
Es gludinu veļu. Јас--- ------------ата. Ј-- г- п----- а-------- Ј-с г- п-г-а- а-и-т-т-. ----------------------- Јас ги пеглам алиштата. 0
Јa--gui -y--u-a---li-h-ata. Ј-- g-- p------- a--------- Ј-s g-i p-e-u-a- a-i-h-a-a- --------------------------- Јas gui pyegulam alishtata.
Logi ir netīri. Прозо-ц--- с- изва-ка--. П--------- с- и--------- П-о-о-ц-т- с- и-в-л-а-и- ------------------------ Прозорците се извалкани. 0
Prozor-zity- s-e izva-k---. P----------- s-- i--------- P-o-o-t-i-y- s-e i-v-l-a-i- --------------------------- Prozortzitye sye izvalkani.
Grīda ir netīra. П---- - -зва--ан. П---- е и-------- П-д-т е и-в-л-а-. ----------------- Подот е извалкан. 0
Po-o--y-----alk-n. P---- y- i-------- P-d-t y- i-v-l-a-. ------------------ Podot ye izvalkan.
Trauki ir netīri. С---вите--е ---а---н-. С------- с- и--------- С-д-в-т- с- и-в-л-а-и- ---------------------- Садовите се извалкани. 0
Sado-itye --e -z--l-a-i. S-------- s-- i--------- S-d-v-t-e s-e i-v-l-a-i- ------------------------ Sadovitye sye izvalkani.
Kas nospodrinās logus? Кој ги --с-- п-озорц---? К-- г- ч---- п---------- К-ј г- ч-с-и п-о-о-ц-т-? ------------------------ Кој ги чисти прозорците? 0
Ko--g-------ti-p-oz-r--it-e? K-- g-- c----- p------------ K-ј g-i c-i-t- p-o-o-t-i-y-? ---------------------------- Koј gui chisti prozortzitye?
Kas izsūks putekļus? Ко- -сму-------аш--а? К-- в------- п------- К-ј в-м-к-в- п-а-и-а- --------------------- Кој всмукува прашина? 0
Koј vs-o-k---- pr--h-n-? K-- v--------- p-------- K-ј v-m-o-o-v- p-a-h-n-? ------------------------ Koј vsmookoova prashina?
Kas nomazgās traukus? К---ги-м-е са-ов--е? К-- г- м-- с-------- К-ј г- м-е с-д-в-т-? -------------------- Кој ги мие садовите? 0
K-ј -ui-mi-- ---o-it-e? K-- g-- m--- s--------- K-ј g-i m-y- s-d-v-t-e- ----------------------- Koј gui miye sadovitye?

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!