Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   pt Limpeza da casa

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [dezoito]

Limpeza da casa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. H----- -áb---. H--- é s------ H-j- é s-b-d-. -------------- Hoje é sábado. 0
Šodien mums ir laiks. Hoj--t-m-s--e---. H--- t---- t----- H-j- t-m-s t-m-o- ----------------- Hoje temos tempo. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. H-j--v---s -imp-r-o-a-a--am--to. H--- v---- l----- o a----------- H-j- v-m-s l-m-a- o a-a-t-m-n-o- -------------------------------- Hoje vamos limpar o apartamento. 0
Es uzkopju vannas istabu. Eu-l---o---c-sa-d---a-h-. E- l---- a c--- d- b----- E- l-m-o a c-s- d- b-n-o- ------------------------- Eu limpo a casa de banho. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. O--e--mar------v--o --rro. O m-- m----- l--- o c----- O m-u m-r-d- l-v- o c-r-o- -------------------------- O meu marido lava o carro. 0
Bērni tīra divriteņus. As cr---ç-s-lav-m a---icic-e-as. A- c------- l---- a- b---------- A- c-i-n-a- l-v-m a- b-c-c-e-a-. -------------------------------- As crianças lavam as bicicletas. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. A --- r-g- as fl---s. A a-- r--- a- f------ A a-ó r-g- a- f-o-e-. --------------------- A avó rega as flores. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. A- cri---as---ru-am --qua-t-. A- c------- a------ o q------ A- c-i-n-a- a-r-m-m o q-a-t-. ----------------------------- As crianças arrumam o quarto. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. O -e- ----d- -rrum--a-s---se-r-tá-i-. O m-- m----- a----- a s-- s---------- O m-u m-r-d- a-r-m- a s-a s-c-e-á-i-. ------------------------------------- O meu marido arruma a sua secretária. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. E- ponho-a---upa n--m----na--e-l-va-. E- p---- a r---- n- m------ d- l----- E- p-n-o a r-u-a n- m-q-i-a d- l-v-r- ------------------------------------- Eu ponho a roupa na máquina de lavar. 0
Es izkaru veļu. Eu e--en-o - roupa. E- e------ a r----- E- e-t-n-o a r-u-a- ------------------- Eu estendo a roupa. 0
Es gludinu veļu. E--pas-o-- ro-----a-f-rr-). E- p---- a r---- (- f------ E- p-s-o a r-u-a (- f-r-o-. --------------------------- Eu passo a roupa (a ferro). 0
Logi ir netīri. A- j-n-la- --t-- s-j--. A- j------ e---- s----- A- j-n-l-s e-t-o s-j-s- ----------------------- As janelas estão sujas. 0
Grīda ir netīra. O--hão e--á s---. O c--- e--- s---- O c-ã- e-t- s-j-. ----------------- O chão está sujo. 0
Trauki ir netīri. A-lou-a---t------. A l---- e--- s---- A l-u-a e-t- s-j-. ------------------ A louça está suja. 0
Kas nospodrinās logus? Qu---é-que ---pa -- -id-os? Q--- é q-- l---- o- v------ Q-e- é q-e l-m-a o- v-d-o-? --------------------------- Quem é que limpa os vidros? 0
Kas izsūks putekļus? Q-e--- qu- -s-i--? Q--- é q-- a------ Q-e- é q-e a-p-r-? ------------------ Quem é que aspira? 0
Kas nomazgās traukus? Quem-é--ue la-a-a l-u--? Q--- é q-- l--- a l----- Q-e- é q-e l-v- a l-u-a- ------------------------ Quem é que lava a louça? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!