Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   ro Curăţenia în casă

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [optsprezece]

Curăţenia în casă

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. As-ăz------ --mbătă. A----- e--- s------- A-t-z- e-t- s-m-ă-ă- -------------------- Astăzi este sâmbătă. 0
Šodien mums ir laiks. Astă-- -ve----mp. A----- a--- t---- A-t-z- a-e- t-m-. ----------------- Astăzi avem timp. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. As-ă-----răţă- ------ţ-. A----- c------ l-------- A-t-z- c-r-ţ-m l-c-i-ţ-. ------------------------ Astăzi curăţăm locuinţa. 0
Es uzkopju vannas istabu. E--cur---ba--. E- c---- b---- E- c-r-ţ b-i-. -------------- Eu curăţ baia. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. S-ţul meu-s-a---m-şina. S---- m-- s---- m------ S-ţ-l m-u s-a-ă m-ş-n-. ----------------------- Soţul meu spală maşina. 0
Bērni tīra divriteņus. Cop--- -ur-ţ- bi-i--etele. C----- c----- b----------- C-p-i- c-r-ţ- b-c-c-e-e-e- -------------------------- Copiii curăţă bicicletele. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Buni-a---ă-f-o-ile. B----- u-- f------- B-n-c- u-ă f-o-i-e- ------------------- Bunica udă florile. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. C-p-i----râng--- c-m--a c-piil--. C----- s----- î- c----- c-------- C-p-i- s-r-n- î- c-m-r- c-p-i-o-. --------------------------------- Copiii strâng în camera copiilor. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. S---- m-- -şi--trâng---e b-r--. S---- m-- î-- s------ p- b----- S-ţ-l m-u î-i s-r-n-e p- b-r-u- ------------------------------- Soţul meu îşi strânge pe birou. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Eu--ag----e-e-î---a--na-d-----lat. E- b-- r----- î- m----- d- s------ E- b-g r-f-l- î- m-ş-n- d- s-ă-a-. ---------------------------------- Eu bag rufele în maşina de spălat. 0
Es izkaru veļu. Eu î---nd -u--l-. E- î----- r------ E- î-t-n- r-f-l-. ----------------- Eu întind rufele. 0
Es gludinu veļu. Eu ca-c--u----. E- c--- r------ E- c-l- r-f-l-. --------------- Eu calc rufele. 0
Logi ir netīri. F-re--r--- su---m-rdare. F--------- s--- m------- F-r-s-r-l- s-n- m-r-a-e- ------------------------ Ferestrele sunt murdare. 0
Grīda ir netīra. Po-ea-a-e-te -ur-ar-. P------ e--- m------- P-d-a-a e-t- m-r-a-ă- --------------------- Podeaua este murdară. 0
Trauki ir netīri. Vase-- s-n- --rd---. V----- s--- m------- V-s-l- s-n- m-r-a-e- -------------------- Vasele sunt murdare. 0
Kas nospodrinās logus? C--e-cu-ăţ----r--tr---? C--- c----- f---------- C-n- c-r-ţ- f-r-s-r-l-? ----------------------- Cine curăţă ferestrele? 0
Kas izsūks putekļus? C-ne-a-------r-f-l? C--- a----- p------ C-n- a-p-r- p-a-u-? ------------------- Cine aspiră praful? 0
Kas nomazgās traukus? C--e-s--l--vas--e? C--- s---- v------ C-n- s-a-ă v-s-l-? ------------------ Cine spală vasele? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!