Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   sl Veliko čiščenje

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [osemnajst]

Veliko čiščenje

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Dane- j- -----a. D---- j- s------ D-n-s j- s-b-t-. ---------------- Danes je sobota. 0
Šodien mums ir laiks. D-ne--i---o-č--. D---- i---- č--- D-n-s i-a-o č-s- ---------------- Danes imamo čas. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. D--es p--ist-m--st-------e. D---- p-------- s---------- D-n-s p-č-s-i-o s-a-o-a-j-. --------------------------- Danes počistimo stanovanje. 0
Es uzkopju vannas istabu. J-z --s--- -o-alni-o. J-- č----- k--------- J-z č-s-i- k-p-l-i-o- --------------------- Jaz čistim kopalnico. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mož-per--a---. M-- p--- a---- M-ž p-r- a-t-. -------------- Mož pere avto. 0
Bērni tīra divriteņus. O--o-- -----------e-a--/--trok--č-st-----ol--- ---l--a). O----- č------ k------ / O----- č------ k----- (-------- O-r-c- č-s-i-o k-l-s-. / O-r-k- č-s-i-a k-l-s- (-o-e-a-. -------------------------------------------------------- Otroci čistijo kolesa. / Otroka čistita kolesi (kolesa). 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Ba--c- za--v--rože. B----- z----- r---- B-b-c- z-l-v- r-ž-. ------------------- Babica zaliva rože. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Ot--ci-p--p--vlj-jo--O-roka -o-------------troš-- so-o. O----- p----------- (------ p------------ o------ s---- O-r-c- p-s-r-v-j-j- (-t-o-a p-s-r-v-j-t-) o-r-š-o s-b-. ------------------------------------------------------- Otroci pospravljajo (Otroka pospravljata) otroško sobo. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-ž ----ra-lja -v--o -i---no -iz-. M-- p--------- s---- p------ m---- M-ž p-s-r-v-j- s-o-o p-s-l-o m-z-. ---------------------------------- Mož pospravlja svojo pisalno mizo. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. J-z-vlag---p-r-lo v-pr--ni --roj. J-- v----- p----- v p----- s----- J-z v-a-a- p-r-l- v p-a-n- s-r-j- --------------------------------- Jaz vlagam perilo v pralni stroj. 0
Es izkaru veļu. Jaz ob---m-p-ril-. J-- o----- p------ J-z o-e-a- p-r-l-. ------------------ Jaz obešam perilo. 0
Es gludinu veļu. Ja--li--m-p-r-lo. J-- l---- p------ J-z l-k-m p-r-l-. ----------------- Jaz likam perilo. 0
Logi ir netīri. Okna-so uma-a--. O--- s- u------- O-n- s- u-a-a-a- ---------------- Okna so umazana. 0
Grīda ir netīra. T-- -o---a-a-a. T-- s- u------- T-a s- u-a-a-a- --------------- Tla so umazana. 0
Trauki ir netīri. Po--da-je-u-a---a. P----- j- u------- P-s-d- j- u-a-a-a- ------------------ Posoda je umazana. 0
Kas nospodrinās logus? K---p-m-va-ok--? K-- p----- o---- K-o p-m-v- o-n-? ---------------- Kdo pomiva okna? 0
Kas izsūks putekļus? K-o-s-s--p-ah? K-- s--- p---- K-o s-s- p-a-? -------------- Kdo sesa prah? 0
Kas nomazgās traukus? Kd---o--v- p-s-do? K-- p----- p------ K-o p-m-v- p-s-d-? ------------------ Kdo pomiva posodo? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!