Sarunvārdnīca

lv Virtuvē   »   sk V kuchyni

19 [deviņpadsmit]

Virtuvē

Virtuvē

19 [devätnásť]

V kuchyni

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Vai tev ir jauna virtuve? Máš----ú k--h---? M-- n--- k------- M-š n-v- k-c-y-u- ----------------- Máš novú kuchyňu? 0
Ko tu šodien vēlies gatavot? Čo-ch--- ---s-v---ť? Č- c---- d--- v----- Č- c-c-š d-e- v-r-ť- -------------------- Čo chceš dnes variť? 0
Vai tu gatavo uz elektriskās vai uz gāzes plīts? V---š--- ---ktr-ke-al--- n- p---e? V---- n- e-------- a---- n- p----- V-r-š n- e-e-t-i-e a-e-o n- p-y-e- ---------------------------------- Varíš na elektrike alebo na plyne? 0
Vai man sagriezt sīpolus? M-m-n-kr-ja--cib-ľu? M-- n------- c------ M-m n-k-á-a- c-b-ľ-? -------------------- Mám nakrájať cibuľu? 0
Vai man nomizot kartupeļus? M-- -šú--ť-z-m-a-y? M-- o----- z------- M-m o-ú-a- z-m-a-y- ------------------- Mám ošúpať zemiaky? 0
Vai man nomazgāt salātus? M------ť-ša-át? M-- u--- š----- M-m u-y- š-l-t- --------------- Mám umyť šalát? 0
Kur ir glāzes? K-- -ú po-á-e? K-- s- p------ K-e s- p-h-r-? -------------- Kde sú poháre? 0
Kur ir trauki? K-e-----i--? K-- j- r---- K-e j- r-a-? ------------ Kde je riad? 0
Kur ir galda piederumi? K-e j---r--or? K-- j- p------ K-e j- p-í-o-? -------------- Kde je príbor? 0
Vai tev ir konservu kārbu attaisāmais? M-š o-v-r----a--onzer-y? M-- o------ n- k-------- M-š o-v-r-č n- k-n-e-v-? ------------------------ Máš otvárač na konzervy? 0
Vai tev ir pudeļu attaisāmais? M---ot-á--- na--ľa--? M-- o------ n- f----- M-š o-v-r-č n- f-a-e- --------------------- Máš otvárač na fľaše? 0
Vai tev ir korķu viļķis? Máš vývrt--? M-- v------- M-š v-v-t-u- ------------ Máš vývrtku? 0
Vai tu vārīsi zupu šajā katlā? V-ríš -o------ v---m-o-h-n--? V---- p------- v t---- h----- V-r-š p-l-e-k- v t-m-o h-n-i- ----------------------------- Varíš polievku v tomto hrnci? 0
Vai tu cepsi zivi šajā pannā? Vyp--ža----bu-n- --jt- -an---i? V------- r--- n- t---- p------- V-p-á-a- r-b- n- t-j-o p-n-i-i- ------------------------------- Vyprážaš rybu na tejto panvici? 0
Vai tu grillēsi dārzeņus uz šī grilla? Grilu-eš-zel-ni-u-n--to--o -r-le? G------- z------- n- t---- g----- G-i-u-e- z-l-n-n- n- t-m-o g-i-e- --------------------------------- Griluješ zeleninu na tomto grile? 0
Es klāju galdu. Pre--iera- -tôl. P--------- s---- P-e-t-e-a- s-ô-. ---------------- Prestieram stôl. 0
Te ir naži, dakšiņas un karotes. Tu-s- --že--v---ičky --lyž-č-y. T- s- n---- v------- a l------- T- s- n-ž-, v-d-i-k- a l-ž-č-y- ------------------------------- Tu sú nože, vidličky a lyžičky. 0
Te ir glāzes, šķīvji un salvetes. Tu-sú---h-re----ni-re a -e-vít--. T- s- p------ t------ a s-------- T- s- p-h-r-, t-n-e-e a s-r-í-k-. --------------------------------- Tu sú poháre, taniere a servítky. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās un mācīšanās veidi

Tie, kuri negūst mācībās panākumus, iespējams, mācas nepareizi. Tas ir, viņi nemācas atbilstoši savam tipam. Vispārēji atzīti ir četri mācīšanās veidi. Šie mācīšanās veidi ir saistīti ar maņu orgāniem. Māčīšanās veidi iedalīti - audiālais, vizuālais, komunikatīvais un kinestētiskais. Audiālais tipi vislabāk iemācas to, ko viņš dzird. Piemēram, viņī var ļoti labi atcerēties melodijas. Mācoties viņī lasa sev priekšā; apgūstot leksiku izrunā vārdus skaļi. Šis tips bieži vien sarunājas pats ar sevi balsī. Viņiem noder kompaktdiski vai lekcijas par tēmu. Vizuālais tips vislabāk iemācas to, ko viņš redz. Viņam ir svarīgi informāciju izlasīt. Mācoties viņš veic ļoti daudz piezīmes. Kā arī viņam patīk izmantot attēlus, tabulas un kartiņas. Šis tips daudz lasa un bieži sapņo krāsainus sapņus. Omulīgā vidē viņi mācas vislabāk. Komunikatīvais tips dod priekšroku sarunām un diskusijām. Viņiem nepieciešama mijiedarbība vai dialogs ar citiem. Klasē viņi uzdod daudz jautājumus un labi mācas grupā. Kinestētiskais tips mācas caur kustību. Viņi dod priekšroku metodei ‘learning by doing’ un vēlas visu izmēģināt. Viņi vēlas būt fiziski nodarbināti, vai arī mācoties košļā gumiju. Viņi nevēlas teoriju, bet gan eksperimentus. Svarīgi piezīmēt, ka gandrīz katrs ir šo tipu sajaukums. T.i., nav neviena, kas pārstāvētu tikai vienu vienīgu tipu. Tādēļ, kad iesaistam visus maņu orgānus, mēs mācamies vislabāk. Tādā veidā mūsu smadzenes ir visādā veidā nodarbinātas, un spēj labāk uzglabāt informāciju. Lasiet, pārrunājiet un ieklausieties leksikā! Un pēc tam nodarbojieties ar sportu!