Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   ar ‫محادثة قصيرة ، رقم 1‬

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

‫20 [عشرون]‬

20 [eshurun]

‫محادثة قصيرة ، رقم 1‬

[mhadathat qasirat , raqm 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu arābu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! ‫-ذ-ر-ح--!----فضل، --ت-ح-‬ ‫-- ر----- / ت---- ا------ ‫-ذ ر-ح-ك- / ت-ض-، ا-ت-ح-‬ -------------------------- ‫خذ راحتك! / تفضل، ارتاح!‬ 0
kh---r--at-ka- --t----i-- ar--h! k--- r-------- / t------- a----- k-d- r-h-t-k-! / t-f-d-l- a-t-h- -------------------------------- khdh rahataka! / tafadil, artah!
Jūtieties kā mājās! ‫الب-- ---ك!‬ ‫----- ب----- ‫-ل-ي- ب-ت-!- ------------- ‫البيت بيتك!‬ 0
a-bayt-b-tk! a----- b---- a-b-y- b-t-! ------------ albayt bytk!
Ko Jūs vēlētos dzert? ‫-- ت---أن-ت-رب-‬ ‫-- ت-- أ- ت----- ‫-ا ت-ب أ- ت-ر-؟- ----------------- ‫ما تحب أن تشرب؟‬ 0
ma tu-ibu -a- tas--r--? m- t----- '-- t-------- m- t-h-b- '-n t-s-i-b-? ----------------------- ma tuhibu 'an tashirba?
Vai Jūs mīlat mūziku? ‫أتحب ---وس-قى-‬ ‫---- ا--------- ‫-ت-ب ا-م-س-ق-؟- ---------------- ‫أتحب الموسيقى؟‬ 0
a--hab --mu-iq--؟ a----- a--------- a-a-a- a-m-s-q-a- ----------------- atahab almusiqaa؟
Man patīk klasiskā mūzika. ‫أ-ا أ---ال-و--ق--ال-----كية.‬ ‫--- أ-- ا------- ا----------- ‫-ن- أ-ب ا-م-س-ق- ا-ك-ا-ي-ي-.- ------------------------------ ‫أنا أحب الموسيقى الكلاسيكية.‬ 0
a-aa 'u-i-a --m---q---a-kalas----ta. a--- '----- a-------- a------------- a-a- '-h-b- a-m-s-q-a a-k-l-s-k-a-a- ------------------------------------ anaa 'uhiba almusiqaa alkalasikiata.
Te ir mani kompaktdiski. ‫-ذه---ر--ي -لمد---.‬ ‫--- أ----- ا-------- ‫-ذ- أ-ر-ص- ا-م-م-ة-‬ --------------------- ‫هذه أقراصي المدمجة.‬ 0
h-h-- -aqr--i--l-ud-i----. h---- '------ a----------- h-h-h '-q-a-i a-m-d-i-a-a- -------------------------- hdhih 'aqrasi almudmijata.
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? ‫أ--زف على--ل--م-س-----‬ ‫----- ع-- آ-- م-------- ‫-ت-ز- ع-ى آ-ة م-س-ق-ة-‬ ------------------------ ‫أتعزف على آلة موسيقية؟‬ 0
a-a--zif -a-----lat--u-iq-? a------- e---- a--- m------ a-a-a-i- e-l-a a-a- m-s-q-? --------------------------- ataeazif ealaa alat musiqi?
Te ir mana ģitāra. ‫ه-ه-قيث---ي.‬ ‫--- ق-------- ‫-ذ- ق-ث-ر-ي-‬ -------------- ‫هذه قيثارتي.‬ 0
h-hih q-t--rt-. h---- q-------- h-h-h q-t-a-t-. --------------- hdhih qitharti.
Vai Jūs labprāt dziedat? ‫أت----لغنا-؟‬ ‫---- ا------- ‫-ت-ب ا-غ-ا-؟- -------------- ‫أتحب الغناء؟‬ 0
a--ha- al---na'-? a----- a--------- a-a-a- a-g-a-a-a- ----------------- atahab alghana'a?
Vai Jums ir bērni? ‫أ-دي- أط-ا--‬ ‫----- أ------ ‫-ل-ي- أ-ف-ل-‬ -------------- ‫ألديك أطفال؟‬ 0
a-ud-- -----la-? a----- '-------- a-u-i- '-t-a-a-? ---------------- aludik 'atfalan?
Vai Jums ir suns? ‫ألد-ك ك--؟‬ ‫----- ك---- ‫-ل-ي- ك-ب-‬ ------------ ‫ألديك كلب؟‬ 0
alid---kl--? a----- k---- a-i-i- k-b-? ------------ alidik klba?
Vai Jums ir kaķis? ‫-لديك---ة؟‬ ‫----- ق---- ‫-ل-ي- ق-ة-‬ ------------ ‫ألديك قطة؟‬ 0
a-i--k --tat? a----- q----- a-i-i- q-t-t- ------------- alidik qatat?
Te ir manas grāmatas. ‫هذه-هي-كت---‬ ‫--- ه- ك----- ‫-ذ- ه- ك-ب-.- -------------- ‫هذه هي كتبي.‬ 0
h---------at-i. h---- h- k----- h-h-h h- k-t-i- --------------- hdhih hi katbi.
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. ‫----اً-أ--أ -ذ- ا-ك--ب-‬ ‫------ أ--- ه-- ا------- ‫-ا-ي-ً أ-ر- ه-ا ا-ك-ا-.- ------------------------- ‫حالياً أقرأ هذا الكتاب.‬ 0
h--y-a- --q---hdha a-ki--b. h------ '---- h--- a------- h-l-a-n '-q-a h-h- a-k-t-b- --------------------------- halyaan 'aqra hdha alkitab.
Ko Jūs labprāt lasāt? ‫م- ت---أ- -ق--؟‬ ‫-- ت-- أ- ت----- ‫-ا ت-ب أ- ت-ر-؟- ----------------- ‫ما تحب أن تقرأ؟‬ 0
ma-tuhi-u -a- ------a؟ m- t----- '-- t------- m- t-h-b- '-n t-q-a-a- ---------------------- ma tuhibu 'an taqra'a؟
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? ‫---- -لذ--ب -لى-ا----ة--لموس--ي-؟‬ ‫---- ا----- إ-- ا----- ا---------- ‫-ت-ب ا-ذ-ا- إ-ى ا-ح-ل- ا-م-س-ق-ة-‬ ----------------------------------- ‫اتحب الذهاب إلى الحفلة الموسيقية؟‬ 0
at-hi- a-dh--a--'i--a- -lh-f-at--l--siq-at? a----- a------- '----- a------- a---------- a-a-i- a-d-a-a- '-i-a- a-h-f-a- a-m-s-q-a-? ------------------------------------------- atahib aldhahab 'iilaa alhaflat almusiqiat?
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? ‫أ-حب---ذ--ب-إلى---م-رح؟‬ ‫---- ا----- إ-- ا------- ‫-ت-ب ا-ذ-ا- إ-ى ا-م-ر-؟- ------------------------- ‫أتحب الذهاب إلى المسرح؟‬ 0
ata-ab-a-dh-h-b-'i-l--------rh? a----- a------- '----- a------- a-a-a- a-d-a-a- '-i-a- a-m-s-h- ------------------------------- atahab aldhahab 'iilaa almasrh?
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? ‫---ب ال-------ى دار ال-وب-ا؟‬ ‫---- ا----- إ-- د-- ا-------- ‫-ت-ب ا-ذ-ا- إ-ى د-ر ا-أ-ب-ا-‬ ------------------------------ ‫أتحب الذهاب إلى دار الأوبرا؟‬ 0
a-aha------ah-b--i--a- ----al'u--r-? a----- a------- '----- d-- a-------- a-a-a- a-d-a-a- '-i-a- d-r a-'-w-r-? ------------------------------------ atahab aldhahab 'iilaa dar al'uwbra?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!