Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   bg Кратък разговор 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [двайсет]

20 [dvayset]

Кратък разговор 1

[Kratyk razgovor 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Н--та-е---с- удо--о! Н-------- с- у------ Н-с-а-е-е с- у-о-н-! -------------------- Настанете се удобно! 0
Nas---ete--- ud-bno! N-------- s- u------ N-s-a-e-e s- u-o-n-! -------------------- Nastanete se udobno!
Jūtieties kā mājās! Ч-в-т--й-------ато у-до---с-! Ч--------- с- к--- у д--- с-- Ч-в-т-а-т- с- к-т- у д-м- с-! ----------------------------- Чувствайте се като у дома си! 0
C-uv----y-e-s- ka-- u -------! C---------- s- k--- u d--- s-- C-u-s-v-y-e s- k-t- u d-m- s-! ------------------------------ Chuvstvayte se kato u doma si!
Ko Jūs vēlētos dzert? К--во--е--е-е--а ----е? К---- ж------ з- п----- К-к-о ж-л-е-е з- п-е-е- ----------------------- Какво желаете за пиене? 0
K-k-- z-ela--- -a--ie-e? K---- z------- z- p----- K-k-o z-e-a-t- z- p-e-e- ------------------------ Kakvo zhelaete za piene?
Vai Jūs mīlat mūziku? О---ате ли--у-ика? О------ л- м------ О-и-а-е л- м-з-к-? ------------------ Обичате ли музика? 0
O--ch--e-li m--i-a? O------- l- m------ O-i-h-t- l- m-z-k-? ------------------- Obichate li muzika?
Man patīk klasiskā mūzika. А--х-ресв---к--сиче-----у-и--. А- х------- к--------- м------ А- х-р-с-а- к-а-и-е-к- м-з-к-. ------------------------------ Аз харесвам класическа музика. 0
Az-k-aresv-m -lasi---s-- mu---a. A- k-------- k---------- m------ A- k-a-e-v-m k-a-i-h-s-a m-z-k-. -------------------------------- Az kharesvam klasicheska muzika.
Te ir mani kompaktdiski. Т--а--а-моит---о--а-тди--ове. Т--- с- м---- к-------------- Т-в- с- м-и-е к-м-а-т-и-к-в-. ----------------------------- Това са моите компактдискове. 0
T--a-sa-m-i-e--o--a-t-i--ove. T--- s- m---- k-------------- T-v- s- m-i-e k-m-a-t-i-k-v-. ----------------------------- Tova sa moite kompaktdiskove.
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? С-и-ите-ли н-----о? С------ л- н- н---- С-и-и-е л- н- н-щ-? ------------------- Свирите ли на нещо? 0
Svi---- -i----n----ho? S------ l- n- n------- S-i-i-e l- n- n-s-c-o- ---------------------- Svirite li na neshcho?
Te ir mana ģitāra. То-- - мо-т- --тара. Т--- е м---- к------ Т-в- е м-я-а к-т-р-. -------------------- Това е моята китара. 0
T--a-ye m---t----ta--. T--- y- m----- k------ T-v- y- m-y-t- k-t-r-. ---------------------- Tova ye moyata kitara.
Vai Jūs labprāt dziedat? О-ичат---- -а п----? О------ л- д- п----- О-и-а-е л- д- п-е-е- -------------------- Обичате ли да пеете? 0
Ob----te l- -a------? O------- l- d- p----- O-i-h-t- l- d- p-e-e- --------------------- Obichate li da peete?
Vai Jums ir bērni? Им-те -и--еца? И---- л- д---- И-а-е л- д-ц-? -------------- Имате ли деца? 0
I--t- ---dets-? I---- l- d----- I-a-e l- d-t-a- --------------- Imate li detsa?
Vai Jums ir suns? Имат---и-к---? И---- л- к---- И-а-е л- к-ч-? -------------- Имате ли куче? 0
Im------ -uch-? I---- l- k----- I-a-e l- k-c-e- --------------- Imate li kuche?
Vai Jums ir kaķis? Им--е -и-к-тк-? И---- л- к----- И-а-е л- к-т-а- --------------- Имате ли котка? 0
I-ate--- --t-a? I---- l- k----- I-a-e l- k-t-a- --------------- Imate li kotka?
Te ir manas grāmatas. То------мои-- --и-и. Т--- с- м---- к----- Т-в- с- м-и-е к-и-и- -------------------- Това са моите книги. 0
T--- s- -o--e--n--i. T--- s- m---- k----- T-v- s- m-i-e k-i-i- -------------------- Tova sa moite knigi.
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Т--м- -е-а-т--и-к----. Т---- ч--- т--- к----- Т-к-о ч-т- т-з- к-и-а- ---------------------- Тъкмо чета тази книга. 0
T--m--ch-ta-t----k--ga. T---- c---- t--- k----- T-k-o c-e-a t-z- k-i-a- ----------------------- Tykmo cheta tazi kniga.
Ko Jūs labprāt lasāt? Ка-во о-----е -- че-е--? К---- о------ д- ч------ К-к-о о-и-а-е д- ч-т-т-? ------------------------ Какво обичате да четете? 0
Ka--o---i-hat------h--e--? K---- o------- d- c------- K-k-o o-i-h-t- d- c-e-e-e- -------------------------- Kakvo obichate da chetete?
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? О-и---- ------х--и-- -- на-к--це--? О------ л- д- х----- л- н- к------- О-и-а-е л- д- х-д-т- л- н- к-н-е-т- ----------------------------------- Обичате ли да ходите ли на концерт? 0
Obi--ate--i -a --o--t- -i na--on---rt? O------- l- d- k------ l- n- k-------- O-i-h-t- l- d- k-o-i-e l- n- k-n-s-r-? -------------------------------------- Obichate li da khodite li na kontsert?
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? О-ич-----и да-ход-те-ли -а -е-т-р? О------ л- д- х----- л- н- т------ О-и-а-е л- д- х-д-т- л- н- т-а-ъ-? ---------------------------------- Обичате ли да ходите ли на театър? 0
Ob----te li-d- -ho-i-- -i-na-t-a--r? O------- l- d- k------ l- n- t------ O-i-h-t- l- d- k-o-i-e l- n- t-a-y-? ------------------------------------ Obichate li da khodite li na teatyr?
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? О-ич-те--- да хо-и-е -и------ер-? О------ л- д- х----- л- н- о----- О-и-а-е л- д- х-д-т- л- н- о-е-а- --------------------------------- Обичате ли да ходите ли на опера? 0
O----at- -- d-----dite--i-na o-er-? O------- l- d- k------ l- n- o----- O-i-h-t- l- d- k-o-i-e l- n- o-e-a- ----------------------------------- Obichate li da khodite li na opera?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!