Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   da Small Talk 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [tyve]

Small Talk 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Slå--ig-ned! S-- d-- n--- S-å d-g n-d- ------------ Slå dig ned! 0
Jūtieties kā mājās! La- s-- om ----r hj--m-! L-- s-- o- d- e- h------ L-d s-m o- d- e- h-e-m-! ------------------------ Lad som om du er hjemme! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Hv-d--i- du --ve-a- -r-k--? H--- v-- d- h--- a- d------ H-a- v-l d- h-v- a- d-i-k-? --------------------------- Hvad vil du have at drikke? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Ka--du l-----u--k? K-- d- l--- m----- K-n d- l-d- m-s-k- ------------------ Kan du lide musik? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Jeg-k-n---dt ---e --a-s----mus--. J-- k-- g--- l--- k------- m----- J-g k-n g-d- l-d- k-a-s-s- m-s-k- --------------------------------- Jeg kan godt lide klassisk musik. 0
Te ir mani kompaktdiski. Her e- -ine--d’er. H-- e- m--- c----- H-r e- m-n- c-’-r- ------------------ Her er mine cd’er. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Spil--r -- -t i----u-e--? S------ d- e- i---------- S-i-l-r d- e- i-s-r-m-n-? ------------------------- Spiller du et instrument? 0
Te ir mana ģitāra. Her -- mi----i--r. H-- e- m-- g------ H-r e- m-n g-i-a-. ------------------ Her er min guitar. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Ka---- l--e-a--sy-g-? K-- d- l--- a- s----- K-n d- l-d- a- s-n-e- --------------------- Kan du lide at synge? 0
Vai Jums ir bērni? H-r -- b-r-? H-- d- b---- H-r d- b-r-? ------------ Har du børn? 0
Vai Jums ir suns? Har----en--u--? H-- d- e- h---- H-r d- e- h-n-? --------------- Har du en hund? 0
Vai Jums ir kaķis? H----u-e--kat? H-- d- e- k--- H-r d- e- k-t- -------------- Har du en kat? 0
Te ir manas grāmatas. H-r -- ---- ----r. H-- e- m--- b----- H-r e- m-n- b-g-r- ------------------ Her er mine bøger. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Jeg -- ------ -æ-e-de---er--og. J-- e- v-- a- l--- d-- h-- b--- J-g e- v-d a- l-s- d-n h-r b-g- ------------------------------- Jeg er ved at læse den her bog. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? H--- -a---u-li-- -t---se? H--- k-- d- l--- a- l---- H-a- k-n d- l-d- a- l-s-? ------------------------- Hvad kan du lide at læse? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Kan --------at--- --l--on---t? K-- d- l--- a- g- t-- k------- K-n d- l-d- a- g- t-l k-n-e-t- ------------------------------ Kan du lide at gå til koncert? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Ka---u l-d---t -å------tr-t? K-- d- l--- a- g- i t------- K-n d- l-d- a- g- i t-a-r-t- ---------------------------- Kan du lide at gå i teatret? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? K-n----l-de -t-g- i -pe--en? K-- d- l--- a- g- i o------- K-n d- l-d- a- g- i o-e-a-n- ---------------------------- Kan du lide at gå i operaen? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!