Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   de Small Talk 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [zwanzig]

Small Talk 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! M-ch------ e- s--h-b-----! M----- S-- e- s--- b------ M-c-e- S-e e- s-c- b-q-e-! -------------------------- Machen Sie es sich bequem! 0
Jūtieties kā mājās! F-h-en S-- s--h wi--zu -au--! F----- S-- s--- w-- z- H----- F-h-e- S-e s-c- w-e z- H-u-e- ----------------------------- Fühlen Sie sich wie zu Hause! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Was m-chten--i- t--nk--? W-- m------ S-- t------- W-s m-c-t-n S-e t-i-k-n- ------------------------ Was möchten Sie trinken? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Li-b-- --- -us--? L----- S-- M----- L-e-e- S-e M-s-k- ----------------- Lieben Sie Musik? 0
Man patīk klasiskā mūzika. I-h ma- kl--sis-h----si-. I-- m-- k--------- M----- I-h m-g k-a-s-s-h- M-s-k- ------------------------- Ich mag klassische Musik. 0
Te ir mani kompaktdiski. Hier si-- -e--e-CD-. H--- s--- m---- C--- H-e- s-n- m-i-e C-s- -------------------- Hier sind meine CDs. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Sp--l-n-S-- ei--I-str-me-t? S------ S-- e-- I---------- S-i-l-n S-e e-n I-s-r-m-n-? --------------------------- Spielen Sie ein Instrument? 0
Te ir mana ģitāra. H--r-i-t m-ine ----rre. H--- i-- m---- G------- H-e- i-t m-i-e G-t-r-e- ----------------------- Hier ist meine Gitarre. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Sing-n-S-e ---n? S----- S-- g---- S-n-e- S-e g-r-? ---------------- Singen Sie gern? 0
Vai Jums ir bērni? H-b-n-Si- -i-d-r? H---- S-- K------ H-b-n S-e K-n-e-? ----------------- Haben Sie Kinder? 0
Vai Jums ir suns? H-be- --e ----n ----? H---- S-- e---- H---- H-b-n S-e e-n-n H-n-? --------------------- Haben Sie einen Hund? 0
Vai Jums ir kaķis? Hab-n-Sie --n--K-t-e? H---- S-- e--- K----- H-b-n S-e e-n- K-t-e- --------------------- Haben Sie eine Katze? 0
Te ir manas grāmatas. Hi-- -----me-n- -ü-h--. H--- s--- m---- B------ H-e- s-n- m-i-e B-c-e-. ----------------------- Hier sind meine Bücher. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Ic- l--- g----- di---s--u-h. I-- l--- g----- d----- B---- I-h l-s- g-r-d- d-e-e- B-c-. ---------------------------- Ich lese gerade dieses Buch. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? W-- -es-- --e-ge--? W-- l---- S-- g---- W-s l-s-n S-e g-r-? ------------------- Was lesen Sie gern? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Geh---Sie -e-- --- -on-ert? G---- S-- g--- i-- K------- G-h-n S-e g-r- i-s K-n-e-t- --------------------------- Gehen Sie gern ins Konzert? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? G-h-n--i---ern in---hea--r? G---- S-- g--- i-- T------- G-h-n S-e g-r- i-s T-e-t-r- --------------------------- Gehen Sie gern ins Theater? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? G--en --e--ern-i--d---Op-r? G---- S-- g--- i- d-- O---- G-h-n S-e g-r- i- d-e O-e-? --------------------------- Gehen Sie gern in die Oper? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!