Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   eo Konversacieto 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [dudek]

Konversacieto 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Komfo-t--u--i-! K--------- v--- K-m-o-t-g- v-n- --------------- Komfortigu vin! 0
Jūtieties kā mājās! S---u-vin h---e! S---- v-- h----- S-n-u v-n h-j-e- ---------------- Sentu vin hejme! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Ki---vi----u--t--n--? K--- v- ŝ---- t------ K-o- v- ŝ-t-s t-i-k-? --------------------- Kion vi ŝatus trinki? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Ĉu -i---t-s m--ik--? Ĉ- v- ŝ---- m------- Ĉ- v- ŝ-t-s m-z-k-n- -------------------- Ĉu vi ŝatas muzikon? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Mi--a--- k-as--an m-----n. M- ŝ---- k------- m------- M- ŝ-t-s k-a-i-a- m-z-k-n- -------------------------- Mi ŝatas klasikan muzikon. 0
Te ir mani kompaktdiski. J----ia- l-md----j. J-- m--- l--------- J-n m-a- l-m-i-k-j- ------------------- Jen miaj lumdiskoj. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Ĉ---i ludas-------n---u-e-t-n? Ĉ- v- l---- m----------------- Ĉ- v- l-d-s m-z-k-n-t-u-e-t-n- ------------------------------ Ĉu vi ludas muzikinstrumenton? 0
Te ir mana ģitāra. J-n-mia---t-r-. J-- m-- g------ J-n m-a g-t-r-. --------------- Jen mia gitaro. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Ĉu--- -a-as k-nt-? Ĉ- v- ŝ---- k----- Ĉ- v- ŝ-t-s k-n-i- ------------------ Ĉu vi ŝatas kanti? 0
Vai Jums ir bērni? Ĉu -- --vas-gefil-j-? Ĉ- v- h---- g-------- Ĉ- v- h-v-s g-f-l-j-? --------------------- Ĉu vi havas gefilojn? 0
Vai Jums ir suns? Ĉu v--h-va- ---don? Ĉ- v- h---- h------ Ĉ- v- h-v-s h-n-o-? ------------------- Ĉu vi havas hundon? 0
Vai Jums ir kaķis? Ĉ- vi--av-s---t--? Ĉ- v- h---- k----- Ĉ- v- h-v-s k-t-n- ------------------ Ĉu vi havas katon? 0
Te ir manas grāmatas. J----i------ro-. J-- m--- l------ J-n m-a- l-b-o-. ---------------- Jen miaj libroj. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Mi -st-- l--anta-ĉi-t----lib---. M- e---- l------ ĉ------ l------ M- e-t-s l-g-n-a ĉ---i-n l-b-o-. -------------------------------- Mi estas leganta ĉi-tiun libron. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Ki-n----ŝ-t-s-l---? K--- v- ŝ---- l---- K-o- v- ŝ-t-s l-g-? ------------------- Kion vi ŝatas legi? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Ĉu -i--atas ------ k-nce--ejo? Ĉ- v- ŝ---- i-- a- k---------- Ĉ- v- ŝ-t-s i-i a- k-n-e-t-j-? ------------------------------ Ĉu vi ŝatas iri al koncertejo? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Ĉu--i ---a- i----l teat-e-o? Ĉ- v- ŝ---- i-- a- t-------- Ĉ- v- ŝ-t-s i-i a- t-a-r-j-? ---------------------------- Ĉu vi ŝatas iri al teatrejo? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Ĉu--i ŝ-ta- i-i al -p----o? Ĉ- v- ŝ---- i-- a- o------- Ĉ- v- ŝ-t-s i-i a- o-e-e-o- --------------------------- Ĉu vi ŝatas iri al operejo? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!