Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   es Pequeñas Conversaciones 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [veinte]

Pequeñas Conversaciones 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! ¡P------ c-----! ¡Póngase cómodo!
Jūtieties kā mājās! ¡S------- c--- e- c---! ¡Siéntase como en casa!
Ko Jūs vēlētos dzert? ¿Q-- l- g------- t----? ¿Qué le gustaría tomar?
Vai Jūs mīlat mūziku? ¿L- g---- l- m-----? ¿Le gusta la música?
Man patīk klasiskā mūzika. Me g---- l- m----- c------. Me gusta la música clásica.
Te ir mani kompaktdiski. Aq-- e---- m-- C--. Aquí están mis CDs.
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? ¿T--- (u----) a---- i---------- m------? ¿Toca (usted) algún instrumento musical?
Te ir mana ģitāra. Aq-- e--- m- g-------. Aquí está mi guitarra.
Vai Jūs labprāt dziedat? ¿L- g---- c-----? ¿Le gusta cantar?
Vai Jums ir bērni? ¿T---- (u----) n----? ¿Tiene (usted) niños?
Vai Jums ir suns? ¿T---- (u----) u- p----? ¿Tiene (usted) un perro?
Vai Jums ir kaķis? ¿T---- (u----) u- g---? ¿Tiene (usted) un gato?
Te ir manas grāmatas. Aq-- e---- m-- l-----. Aquí están mis libros.
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. En e--- m------ e---- l------ e--- l----. En este momento estoy leyendo este libro.
Ko Jūs labprāt lasāt? ¿Q-- l- g---- l---? ¿Qué le gusta leer?
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? ¿L- g---- i- a c---------? ¿Le gusta ir a conciertos?
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? ¿L- g---- i- a- t-----? ¿Le gusta ir al teatro?
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? ¿L- g---- i- a l- ó----? ¿Le gusta ir a la ópera?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!