Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   et Small Talk 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [kakskümmend]

Small Talk 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Tu-dk---nd m-gava-t! T----- e-- m-------- T-n-k- e-d m-g-v-l-! -------------------- Tundke end mugavalt! 0
Jūtieties kā mājās! Tund-- -nd-nagu-ko-u-! T----- e-- n--- k----- T-n-k- e-d n-g- k-d-s- ---------------------- Tundke end nagu kodus! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? M--a t- j-ua s--vite? M--- t- j--- s------- M-d- t- j-u- s-o-i-e- --------------------- Mida te juua soovite? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Me---i- te--- -u-s--a? M------ t---- m------- M-e-d-b t-i-e m-u-i-a- ---------------------- Meeldib teile muusika? 0
Man patīk klasiskā mūzika. M-l-e-m--ldi- klassik-l--e --usik-. M---- m------ k----------- m------- M-l-e m-e-d-b k-a-s-k-l-n- m-u-i-a- ----------------------------------- Mulle meeldib klassikaline muusika. 0
Te ir mani kompaktdiski. Si-- on-m- -D-d. S--- o- m- C---- S-i- o- m- C---. ---------------- Siin on mu CD-d. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Ka--te -----t- -õ--- p---i? K-- t- m------ m---- p----- K-s t- m-n-i-e m-n-a p-l-i- --------------------------- Kas te mängite mõnda pilli? 0
Te ir mana ģitāra. S--n----mu-ki----. S--- o- m- k------ S-i- o- m- k-t-r-. ------------------ Siin on mu kitarr. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? L-ulat- te m--ls--ti? L------ t- m--------- L-u-a-e t- m-e-s-s-i- --------------------- Laulate te meelsasti? 0
Vai Jums ir bērni? On---i--l-p-i? O- t--- l----- O- t-i- l-p-i- -------------- On teil lapsi? 0
Vai Jums ir suns? O- t-il---er? O- t--- k---- O- t-i- k-e-? ------------- On teil koer? 0
Vai Jums ir kaķis? O--teil-k-ss? O- t--- k---- O- t-i- k-s-? ------------- On teil kass? 0
Te ir manas grāmatas. S--n-on mu ---mat--. S--- o- m- r-------- S-i- o- m- r-a-a-u-. -------------------- Siin on mu raamatud. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Ma loen --tk-- --d- raa---ut. M- l--- h----- s--- r-------- M- l-e- h-t-e- s-d- r-a-a-u-. ----------------------------- Ma loen hetkel seda raamatut. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? M-----e-l- --geda--eel--b? M--- t---- l----- m------- M-d- t-i-e l-g-d- m-e-d-b- -------------------------- Mida teile lugeda meeldib? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? K-i-e-t- m-e----ti---nt-ert-de-? K---- t- m-------- k------------ K-i-e t- m-e-s-s-i k-n-s-r-i-e-? -------------------------------- Käite te meelsasti kontsertidel? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Käi-- t- -e--s-st---eat-is? K---- t- m-------- t------- K-i-e t- m-e-s-s-i t-a-r-s- --------------------------- Käite te meelsasti teatris? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Käit- -e--ee-sas---o-peris? K---- t- m-------- o------- K-i-e t- m-e-s-s-i o-p-r-s- --------------------------- Käite te meelsasti ooperis? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!