Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   fi Small Talk 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [kaksikymmentä]

Small Talk 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! K--t-a-aa -iihty-! K-------- v------- K-i-t-k-a v-i-t-ä- ------------------ Koittakaa viihtyä! 0
Jūtieties kā mājās! O---- ku-n koton-nne. O---- k--- k--------- O-k-a k-i- k-t-n-n-e- --------------------- Olkaa kuin kotonanne. 0
Ko Jūs vēlētos dzert? M-tä--- -a-u----t---juoda? M--- t- h---------- j----- M-t- t- h-l-a-s-t-e j-o-a- -------------------------- Mitä te haluaisitte juoda? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? P---t-e-ö---si-k-s-a? P-------- m---------- P-d-t-e-ö m-s-i-i-t-? --------------------- Pidättekö musiikista? 0
Man patīk klasiskā mūzika. M--- -i-ä- --a----es-a-m---ikis--. M--- p---- k---------- m---------- M-n- p-d-n k-a-s-s-s-a m-s-i-i-t-. ---------------------------------- Minä pidän klassisesta musiikista. 0
Te ir mani kompaktdiski. Tä--ä----- m---n--D-lev-n-. T---- o--- m---- C--------- T-s-ä o-a- m-n-n C---e-y-i- --------------------------- Tässä ovat minun CD-levyni. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Soit-tteko t---o---- -o---nta? S--------- t- j----- s-------- S-i-a-t-k- t- j-t-i- s-i-i-t-? ------------------------------ Soitatteko te jotain soitinta? 0
Te ir mana ģitāra. T-s---on-m-nu- k----an-. T---- o- m---- k-------- T-s-ä o- m-n-n k-t-r-n-. ------------------------ Tässä on minun kitarani. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Laul-tte-o te ---lel-än--? L--------- t- m----------- L-u-a-t-k- t- m-e-e-l-n-e- -------------------------- Laulatteko te mielellänne? 0
Vai Jums ir bērni? O--o te---ä--a-si-? O--- t----- l------ O-k- t-i-l- l-p-i-? ------------------- Onko teillä lapsia? 0
Vai Jums ir suns? On-------lä --ir-? O--- t----- k----- O-k- t-i-l- k-i-a- ------------------ Onko teillä koira? 0
Vai Jums ir kaķis? O--- -e-l-- k--sa? O--- t----- k----- O-k- t-i-l- k-s-a- ------------------ Onko teillä kissa? 0
Te ir manas grāmatas. T-ssä o-at ki--ani. T---- o--- k------- T-s-ä o-a- k-r-a-i- ------------------- Tässä ovat kirjani. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. L--- ---r- --tä-k-r-aa. L--- j---- t--- k------ L-e- j-u-i t-t- k-r-a-. ----------------------- Luen juuri tätä kirjaa. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Mit- -- -uett---iel---ä---? M--- t- l----- m----------- M-t- t- l-e-t- m-e-e-l-n-e- --------------------------- Mitä te luette mielellänne? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Men-tt----t- m----l--n-- kons--t--i-? M-------- t- m---------- k----------- M-n-t-e-ö t- m-e-e-l-n-e k-n-e-t-i-n- ------------------------------------- Menettekö te mielellänne konserttiin? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Me---t-kö -e -iele-l-nn--teatteri--? M-------- t- m---------- t---------- M-n-t-e-ö t- m-e-e-l-n-e t-a-t-r-i-? ------------------------------------ Menettekö te mielellänne teatteriin? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Me--ttek---- ---l-ll---e--op------? M-------- t- m---------- o--------- M-n-t-e-ö t- m-e-e-l-n-e o-p-e-a-n- ----------------------------------- Menettekö te mielellänne oopperaan? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!