Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   fr Conversation 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [vingt]

Conversation 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! M-t--z--o---à--o--e -i---! M---------- à v---- a--- ! M-t-e---o-s à v-t-e a-s- ! -------------------------- Mettez-vous à votre aise ! 0
Jūtieties kā mājās! F-ite--com-- che--vous-! F----- c---- c--- v--- ! F-i-e- c-m-e c-e- v-u- ! ------------------------ Faites comme chez vous ! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Q-e-vo-l---v--s-bo----? Q-- v---------- b---- ? Q-e v-u-e---o-s b-i-e ? ----------------------- Que voulez-vous boire ? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? A-me--vous la---s-que ? A--------- l- m------ ? A-m-z-v-u- l- m-s-q-e ? ----------------------- Aimez-vous la musique ? 0
Man patīk klasiskā mūzika. J-aim- l--mu---ue c----ique. J----- l- m------ c--------- J-a-m- l- m-s-q-e c-a-s-q-e- ---------------------------- J’aime la musique classique. 0
Te ir mani kompaktdiski. Me- C---on- -c-. M-- C- s--- i--- M-s C- s-n- i-i- ---------------- Mes CD sont ici. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Jo----v--s-d--n i-st--m-------m--iq---? J--------- d--- i--------- d- m------ ? J-u-z-v-u- d-u- i-s-r-m-n- d- m-s-q-e ? --------------------------------------- Jouez-vous d’un instrument de musique ? 0
Te ir mana ģitāra. V-ici-m-----t--e. V---- m- g------- V-i-i m- g-i-a-e- ----------------- Voici ma guitare. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Aim---v--s-ch-n--- ? A--------- c------ ? A-m-z-v-u- c-a-t-r ? -------------------- Aimez-vous chanter ? 0
Vai Jums ir bērni? Av-z--o-s des-enf-n-s ? A-------- d-- e------ ? A-e---o-s d-s e-f-n-s ? ----------------------- Avez-vous des enfants ? 0
Vai Jums ir suns? Avez---us--n-c-ie--? A-------- u- c---- ? A-e---o-s u- c-i-n ? -------------------- Avez-vous un chien ? 0
Vai Jums ir kaķis? Av-z--ou--u--ch-t ? A-------- u- c--- ? A-e---o-s u- c-a- ? ------------------- Avez-vous un chat ? 0
Te ir manas grāmatas. Voi-- m-s-----e-. V---- m-- l------ V-i-i m-s l-v-e-. ----------------- Voici mes livres. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. E- -- ---e---------s -- -i---. E- c- m------ j- l-- c- l----- E- c- m-m-n-, j- l-s c- l-v-e- ------------------------------ En ce moment, je lis ce livre. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Q--e-t--e-qu--v-u- -------ir- ? Q-------- q-- v--- a---- l--- ? Q-’-s---e q-e v-u- a-m-z l-r- ? ------------------------------- Qu’est-ce que vous aimez lire ? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Aim-z---u------------on-----? A--------- a---- a- c------ ? A-m-z-v-u- a-l-r a- c-n-e-t ? ----------------------------- Aimez-vous aller au concert ? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Ai-e--vo-s -l--- au-t-éâ-re ? A--------- a---- a- t------ ? A-m-z-v-u- a-l-r a- t-é-t-e ? ----------------------------- Aimez-vous aller au théâtre ? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Ai-ez---u--al-e- à---o-é-a-? A--------- a---- à l------ ? A-m-z-v-u- a-l-r à l-o-é-a ? ---------------------------- Aimez-vous aller à l’opéra ? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!