Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   id Percakapan Kecil 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [dua puluh]

Percakapan Kecil 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu indonēziešu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Bu-t-----i-- And- -----m-n-m-----n! B------ d--- A--- s------- m------- B-a-l-h d-r- A-d- s-n-a-a- m-n-k-n- ----------------------------------- Buatlah diri Anda senyaman mungkin! 0
Jūtieties kā mājās! Rasakan se-erti d- ru-a- ---diri! R------ s------ d- r---- s------- R-s-k-n s-p-r-i d- r-m-h s-n-i-i- --------------------------------- Rasakan seperti di rumah sendiri! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Anda-i--in -i-um-ap-? A--- i---- m---- a--- A-d- i-g-n m-n-m a-a- --------------------- Anda ingin minum apa? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? A-d---u-- -usi-? A--- s--- m----- A-d- s-k- m-s-k- ---------------- Anda suka musik? 0
Man patīk klasiskā mūzika. S-ya--uka-mu--------ik. S--- s--- m---- k------ S-y- s-k- m-s-k k-a-i-. ----------------------- Saya suka musik klasik. 0
Te ir mani kompaktdiski. In--sem-a-CD-saya. I-- s---- C- s---- I-i s-m-a C- s-y-. ------------------ Ini semua CD saya. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? A---A-da b----i----at m-s--? A-- A--- b------ a--- m----- A-a A-d- b-r-a-n a-a- m-s-k- ---------------------------- Apa Anda bermain alat musik? 0
Te ir mana ģitāra. I-- --t----a--. I-- g---- s---- I-i g-t-r s-y-. --------------- Ini gitar saya. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Apak-h----- s--a be--y-n-i? A----- A--- s--- b--------- A-a-a- A-d- s-k- b-r-y-n-i- --------------------------- Apakah Anda suka bernyanyi? 0
Vai Jums ir bērni? Ap---h -n-a-p---a ---k? A----- A--- p---- a---- A-a-a- A-d- p-n-a a-a-? ----------------------- Apakah Anda punya anak? 0
Vai Jums ir suns? A--kah--nd- ----- a--i-g? A----- A--- p---- a------ A-a-a- A-d- p-n-a a-j-n-? ------------------------- Apakah Anda punya anjing? 0
Vai Jums ir kaķis? Apaka--A-d--p-ny- -u-i--? A----- A--- p---- k------ A-a-a- A-d- p-n-a k-c-n-? ------------------------- Apakah Anda punya kucing? 0
Te ir manas grāmatas. In- bu-u-bu-u s--a. I-- b-------- s---- I-i b-k---u-u s-y-. ------------------- Ini buku-buku saya. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Sa-----d--g-m-m--c- b--u--n-. S--- s----- m------ b--- i--- S-y- s-d-n- m-m-a-a b-k- i-i- ----------------------------- Saya sedang membaca buku ini. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? An-a--u-a -e---c- a-a? A--- s--- m------ a--- A-d- s-k- m-m-a-a a-a- ---------------------- Anda suka membaca apa? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Anda-s-k------i ke -o----? A--- s--- p---- k- k------ A-d- s-k- p-r-i k- k-n-e-? -------------------------- Anda suka pergi ke konser? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? A-da -uk- -e-gi ke----te-? A--- s--- p---- k- t------ A-d- s-k- p-r-i k- t-a-e-? -------------------------- Anda suka pergi ke teater? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? A--- s--a-per-i-k- o--ra? A--- s--- p---- k- o----- A-d- s-k- p-r-i k- o-e-a- ------------------------- Anda suka pergi ke opera? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!