Sarunvārdnīca

Neliela saruna 1   »   Conversa 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [vinte]

+

Conversa 1

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Es---- à v------! Esteja à vontade! 0 +
Jūtieties kā mājās! Si------ e- c---! Sinta-se em casa! 0 +
Ko Jūs vēlētos dzert? O q-- é q-- q--- b----? O que é que quer beber? 0 +
     
Vai Jūs mīlat mūziku? Go--- d- m-----? Gosta de música? 0 +
Man patīk klasiskā mūzika. Eu g---- d- m----- c-------. Eu gosto de música clássica. 0 +
Te ir mani kompaktdiski. Aq-- e---- o- m--- C--. Aqui estão os meus CDs. 0 +
     
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? (V---) t--- a---- i----------? (Você) toca algum instrumento? 0 +
Te ir mana ģitāra. Aq-- e--- a m---- g-------. Aqui está a minha guitarra. 0 +
Vai Jūs labprāt dziedat? (V---) g---- d- c-----? (Você) gosta de cantar? 0 +
     
Vai Jums ir bērni? (V---) t-- f-----? (Você) tem filhos? 0 +
Vai Jums ir suns? (V---) t-- u- c--? (Você) tem um cão? 0 +
Vai Jums ir kaķis? (V---) t-- u- g---? (Você) tem um gato? 0 +
     
Te ir manas grāmatas. Aq-- e---- o- m--- l-----. Aqui estão os meus livros. 0 +
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Eu e---- a l-- e--- l----. Eu estou a ler este livro. 0 +
Ko Jūs labprāt lasāt? O q-- é q-- g---- d- l--? O que é que gosta de ler? 0 +
     
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? (V---) g---- d- i- a- c-------? (Você) gosta de ir ao concerto? 0 +
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? (V---) g---- d- i- a- t-----? (Você) gosta de ir ao teatro? 0 +
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? (V---) g---- d- i- à ó----? (Você) gosta de ir à ópera? 0 +
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!