Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   ro Small talk 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [douăzeci]

Small talk 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Fac-ţi-vă c-m-d! F-------- c----- F-c-ţ---ă c-m-d- ---------------- Faceţi-vă comod! 0
Jūtieties kā mājās! S-mţi---vă----aca-ă! S--------- c- a----- S-m-i-i-v- c- a-a-ă- -------------------- Simţiţi-vă ca acasă! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? C--do---i-să-beţ-? C- d----- s- b---- C- d-r-ţ- s- b-ţ-? ------------------ Ce doriţi să beţi? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? I---ţi-m--i--? I----- m------ I-b-ţ- m-z-c-? -------------- Iubiţi muzica? 0
Man patīk klasiskā mūzika. M------ -l--e-m-zica-c----că. M-- î-- p---- m----- c------- M-e î-i p-a-e m-z-c- c-a-i-ă- ----------------------------- Mie îmi place muzica clasică. 0
Te ir mani kompaktdiski. Ai------t-cd--r-l--m-le. A--- s--- c------- m---- A-c- s-n- c---r-l- m-l-. ------------------------ Aici sunt cd-urile mele. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? C-ntaţi l- un ---tru-e-t? C------ l- u- i---------- C-n-a-i l- u- i-s-r-m-n-? ------------------------- Cântaţi la un instrument? 0
Te ir mana ģitāra. A-c- e--e-c-it--a -e-. A--- e--- c------ m--- A-c- e-t- c-i-a-a m-a- ---------------------- Aici este chitara mea. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Câ---ţ- -u-pl-c---? C------ c- p------- C-n-a-i c- p-ă-e-e- ------------------- Cântaţi cu plăcere? 0
Vai Jums ir bērni? A--ţ--co-i-? A---- c----- A-e-i c-p-i- ------------ Aveţi copii? 0
Vai Jums ir suns? A-eţ- -n-câine? A---- u- c----- A-e-i u- c-i-e- --------------- Aveţi un câine? 0
Vai Jums ir kaķis? A---- o--isică? A---- o p------ A-e-i o p-s-c-? --------------- Aveţi o pisică? 0
Te ir manas grāmatas. Aic- -unt-că----e-me-e. A--- s--- c------ m---- A-c- s-n- c-r-i-e m-l-. ----------------------- Aici sunt cărţile mele. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. E- -ocmai -it--c-a-ea--ă-c----. E- t----- c----- a------ c----- E- t-c-a- c-t-s- a-e-s-ă c-r-e- ------------------------------- Eu tocmai citesc această carte. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Ce cit-ţi c---l--e-e? C- c----- c- p------- C- c-t-ţ- c- p-ă-e-e- --------------------- Ce citiţi cu plăcere? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Merg-ţ---- -l-ce-e--a concer-? M------ c- p------ l- c------- M-r-e-i c- p-ă-e-e l- c-n-e-t- ------------------------------ Mergeţi cu plăcere la concert? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Me--e---cu-p----r-----t-----? M------ c- p------ l- t------ M-r-e-i c- p-ă-e-e l- t-a-r-? ----------------------------- Mergeţi cu plăcere la teatru? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Me-g-ţi cu--lă---------p-ră? M------ c- p------ l- o----- M-r-e-i c- p-ă-e-e l- o-e-ă- ---------------------------- Mergeţi cu plăcere la operă? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!