Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   sk Krátky rozhovor 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [dvadsať]

Krátky rozhovor 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! U-o-t---i --ho-li-! U----- s- p-------- U-o-t- s- p-h-d-i-! ------------------- Urobte si pohodlie! 0
Jūtieties kā mājās! Cí-te-sa---- -oma! C---- s- a-- d---- C-ť-e s- a-o d-m-! ------------------ Cíťte sa ako doma! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Č--si-dá-e------t--? Č- s- d--- n- p----- Č- s- d-t- n- p-t-e- -------------------- Čo si dáte na pitie? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? M----rá- / r-d- h--bu? M--- r-- / r--- h----- M-t- r-d / r-d- h-d-u- ---------------------- Máte rád / rada hudbu? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Páč- s--m- -lasick- --d--. P--- s- m- k------- h----- P-č- s- m- k-a-i-k- h-d-a- -------------------------- Páči sa mi klasická hudba. 0
Te ir mani kompaktdiski. Tu -ú-------D. T- s- m--- C-- T- s- m-j- C-. -------------- Tu sú moje CD. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? H-á-e-na---j-k--h-do-ný--á-troj? H---- n- n----- h------ n------- H-á-e n- n-j-k- h-d-b-ý n-s-r-j- -------------------------------- Hráte na nejaký hudobný nástroj? 0
Te ir mana ģitāra. T--j- mo---g--a--. T- j- m--- g------ T- j- m-j- g-t-r-. ------------------ Tu je moja gitara. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Sp-e-at--rád-/ --d-? S------- r-- / r---- S-i-v-t- r-d / r-d-? -------------------- Spievate rád / rada? 0
Vai Jums ir bērni? Má-e--eti? M--- d---- M-t- d-t-? ---------- Máte deti? 0
Vai Jums ir suns? M-te-p-a? M--- p--- M-t- p-a- --------- Máte psa? 0
Vai Jums ir kaķis? Máte -a-ku? M--- m----- M-t- m-č-u- ----------- Máte mačku? 0
Te ir manas grāmatas. T- sú--oj---n--y. T- s- m--- k----- T- s- m-j- k-i-y- ----------------- Tu sú moje knihy. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. P--v----ta- -ú-o-kn--u. P---- č---- t--- k----- P-á-e č-t-m t-t- k-i-u- ----------------------- Práve čítam túto knihu. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Č- rád / -a-- --ta--? Č- r-- / r--- č------ Č- r-d / r-d- č-t-t-? --------------------- Čo rád / rada čítate? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? R-- /--ada nav---vu-e-- --n---t-? R-- / r--- n----------- k-------- R-d / r-d- n-v-t-v-j-t- k-n-e-t-? --------------------------------- Rád / rada navštevujete koncerty? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Rá--/-ra-a----die-ate -o -iv-dla? R-- / r--- c--------- d- d------- R-d / r-d- c-o-i-v-t- d- d-v-d-a- --------------------------------- Rád / rada chodievate do divadla? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Rád /---d- chod---ate d--o-ery? R-- / r--- c--------- d- o----- R-d / r-d- c-o-i-v-t- d- o-e-y- ------------------------------- Rád / rada chodievate do opery? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!