Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   tr Small Talk 1 (Kısa sohbet 1)

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [yirmi]

Small Talk 1 (Kısa sohbet 1)

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Ra-a-ı---a-b----! R--------- b----- R-h-t-n-z- b-k-n- ----------------- Rahatınıza bakın! 0
Jūtieties kā mājās! K-n-in--- ev-nizd- -i-i --s----n! K-------- e------- g--- h-------- K-n-i-i-i e-i-i-d- g-b- h-s-e-i-! --------------------------------- Kendinizi evinizde gibi hissedin! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? N- --m-k----e--in--? N- i---- i---------- N- i-m-k i-t-r-i-i-? -------------------- Ne içmek istersiniz? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Müzik--ever---sin-z? M---- s---- m------- M-z-k s-v-r m-s-n-z- -------------------- Müzik sever misiniz? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Kl---k--ü----s-ve---. K----- m---- s------- K-a-i- m-z-k s-v-r-m- --------------------- Klasik müzik severim. 0
Te ir mani kompaktdiski. CD’l---- -ur-d-. C------- b------ C-’-e-i- b-r-d-. ---------------- CD’lerim burada. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? B-- ---i--a-e-i-ç--ı--r-----nu-? B-- M---- a---- ç------ m------- B-r M-z-k a-e-i ç-l-y-r m-s-n-z- -------------------------------- Bir Müzik aleti çalıyor musunuz? 0
Te ir mana ģitāra. Gita-ı---u---a. G------ b------ G-t-r-m b-r-d-. --------------- Gitarım burada. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Ş--kı sö-le-eyi --v-r--i-----? Ş---- s-------- s---- m------- Ş-r-ı s-y-e-e-i s-v-r m-s-n-z- ------------------------------ Şarkı söylemeyi sever misiniz? 0
Vai Jums ir bērni? Ç-cuklar-nı- v-----? Ç----------- v-- m-- Ç-c-k-a-ı-ı- v-r m-? -------------------- Çocuklarınız var mı? 0
Vai Jums ir suns? Köpe--niz---r---? K-------- v-- m-- K-p-ğ-n-z v-r m-? ----------------- Köpeğiniz var mı? 0
Vai Jums ir kaķis? Ke--niz -ar--ı? K------ v-- m-- K-d-n-z v-r m-? --------------- Kediniz var mı? 0
Te ir manas grāmatas. Ki-aplarım-b-rada. K--------- b------ K-t-p-a-ı- b-r-d-. ------------------ Kitaplarım burada. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Şu s--a-a--bu--i--bı o---o--m. Ş- s------ b- k----- o-------- Ş- s-r-l-r b- k-t-b- o-u-o-u-. ------------------------------ Şu sıralar bu kitabı okuyorum. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? N- -ku--yı sev--or---uz? N- o------ s------------ N- o-u-a-ı s-v-y-r-u-u-? ------------------------ Ne okumayı seviyorsunuz? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? K-ns--e gi-me-- ---er-misin--? K------ g------ s---- m------- K-n-e-e g-t-e-i s-v-r m-s-n-z- ------------------------------ Konsere gitmeyi sever misiniz? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Ti-a----a-git--y- -e-e- mis-ni-? T-------- g------ s---- m------- T-y-t-o-a g-t-e-i s-v-r m-s-n-z- -------------------------------- Tiyatroya gitmeyi sever misiniz? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Op--a---gi-meyi s--e--m-s-n-z? O------ g------ s---- m------- O-e-a-a g-t-e-i s-v-r m-s-n-z- ------------------------------ Operaya gitmeyi sever misiniz? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!