Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   uk Коротка розмова 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [двадцять]

20 [dvadtsyatʹ]

Коротка розмова 1

[Korotka rozmova 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Вл-ш--в-йт-------ч-іш-! В------------ з-------- В-а-т-в-й-е-ь з-у-н-ш-! ----------------------- Влаштовуйтесь зручніше! 0
V-a-htovuy---s--zruchni---! V-------------- z---------- V-a-h-o-u-̆-e-ʹ z-u-h-i-h-! --------------------------- Vlashtovuy̆tesʹ zruchnishe!
Jūtieties kā mājās! Поч--а---с-------ома! П---------- я- у----- П-ч-в-й-е-я я- у-о-а- --------------------- Почувайтеся як удома! 0
Poc-uv-y̆tes-- --- ud-ma! P------------- y-- u----- P-c-u-a-̆-e-y- y-k u-o-a- ------------------------- Pochuvay̆tesya yak udoma!
Ko Jūs vēlētos dzert? Щ---- -- -о---- -ип-т-? Щ- б- В- х----- в------ Щ- б- В- х-т-л- в-п-т-? ----------------------- Що би Ви хотіли випити? 0
Shch---- -- k---ily v--y-y? S---- b- V- k------ v------ S-c-o b- V- k-o-i-y v-p-t-? --------------------------- Shcho by Vy khotily vypyty?
Vai Jūs mīlat mūziku? Ви лю-и-е му-ик-? В- л----- м------ В- л-б-т- м-з-к-? ----------------- Ви любите музику? 0
Vy lyu-yt-----y-u? V- l------ m------ V- l-u-y-e m-z-k-? ------------------ Vy lyubyte muzyku?
Man patīk klasiskā mūzika. Я л-----клас--н- --зи-у. Я л---- к------- м------ Я л-б-ю к-а-и-н- м-з-к-. ------------------------ Я люблю класичну музику. 0
YA l-----u -la--chn----z-k-. Y- l------ k-------- m------ Y- l-u-l-u k-a-y-h-u m-z-k-. ---------------------------- YA lyublyu klasychnu muzyku.
Te ir mani kompaktdiski. Ту- є --- к-мпа----иски. Т-- є м-- к------------- Т-т є м-ї к-м-а-т-д-с-и- ------------------------ Тут є мої компакт-диски. 0
Tu---e mo-̈---m-a-t--ysk-. T-- y- m--- k------------- T-t y- m-i- k-m-a-t-d-s-y- -------------------------- Tut ye moï kompakt-dysky.
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Чи-гр-є---Ви на-------ь-інст--ме--і? Ч- г----- В- н- я------ і----------- Ч- г-а-т- В- н- я-о-у-ь і-с-р-м-н-і- ------------------------------------ Чи граєте Ви на якомусь інструменті? 0
C---hr----e-Vy -- y----u-ʹ--n---u---t-? C-- h------ V- n- y------- i----------- C-y h-a-e-e V- n- y-k-m-s- i-s-r-m-n-i- --------------------------------------- Chy hrayete Vy na yakomusʹ instrumenti?
Te ir mana ģitāra. Ос------г-т-р-. О-- м-- г------ О-ь м-я г-т-р-. --------------- Ось моя гітара. 0
Os- mo---hi-a-a. O-- m--- h------ O-ʹ m-y- h-t-r-. ---------------- Osʹ moya hitara.
Vai Jūs labprāt dziedat? В- -хо---с-і-аєт-? В- о---- с-------- В- о-о-е с-і-а-т-? ------------------ Ви охоче співаєте? 0
V--ok-o--e --i----t-? V- o------ s--------- V- o-h-c-e s-i-a-e-e- --------------------- Vy okhoche spivayete?
Vai Jums ir bērni? В- -а-т--д-т--? В- м---- д----- В- м-є-е д-т-й- --------------- Ви маєте дітей? 0
Vy ma-e---dite--? V- m----- d------ V- m-y-t- d-t-y-? ----------------- Vy mayete ditey̆?
Vai Jums ir suns? Ви---є-е-с-----? В- м---- с------ В- м-є-е с-б-к-? ---------------- Ви маєте собаку? 0
V---a--t--soba--? V- m----- s------ V- m-y-t- s-b-k-? ----------------- Vy mayete sobaku?
Vai Jums ir kaķis? Ви---є---кі-ку? В- м---- к----- В- м-є-е к-ш-у- --------------- Ви маєте кішку? 0
V- mayete kis-ku? V- m----- k------ V- m-y-t- k-s-k-? ----------------- Vy mayete kishku?
Te ir manas grāmatas. О-- --- -ни-и. О-- м-- к----- О-ь м-ї к-и-и- -------------- Ось мої книги. 0
O-ʹ --i--kn--y. O-- m--- k----- O-ʹ m-i- k-y-y- --------------- Osʹ moï knyhy.
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Я-я--а- -и--ю -ю ---гу. Я я---- ч---- ц- к----- Я я-р-з ч-т-ю ц- к-и-у- ----------------------- Я якраз читаю цю книгу. 0
YA y----z-c-y-ayu-ts-u---yh-. Y- y----- c------ t--- k----- Y- y-k-a- c-y-a-u t-y- k-y-u- ----------------------------- YA yakraz chytayu tsyu knyhu.
Ko Jūs labprāt lasāt? Що Ви-ох--е ч-та-т-? Щ- В- о---- ч------- Щ- В- о-о-е ч-т-є-е- -------------------- Що Ви охоче читаєте? 0
Shc-o--y okh-che --yta---e? S---- V- o------ c--------- S-c-o V- o-h-c-e c-y-a-e-e- --------------------------- Shcho Vy okhoche chytayete?
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Чи--и о-о---х------н--ко---рт-? Ч- В- о---- х----- н- к-------- Ч- В- о-о-е х-д-т- н- к-н-е-т-? ------------------------------- Чи Ви охоче ходите на концерти? 0
C-y V--okh--h- kh---t- na-ko--se-t-? C-- V- o------ k------ n- k--------- C-y V- o-h-c-e k-o-y-e n- k-n-s-r-y- ------------------------------------ Chy Vy okhoche khodyte na kontserty?
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Чи-В- -хоче х-д-те-в -е--р? Ч- В- о---- х----- в т----- Ч- В- о-о-е х-д-т- в т-а-р- --------------------------- Чи Ви охоче ходите в театр? 0
C-y--y okh--he-k--dy-e-----atr? C-- V- o------ k------ v t----- C-y V- o-h-c-e k-o-y-e v t-a-r- ------------------------------- Chy Vy okhoche khodyte v teatr?
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Чи -и охо-- хо-и-е-- -перн-- --атр? Ч- В- о---- х----- в о------ т----- Ч- В- о-о-е х-д-т- в о-е-н-й т-а-р- ----------------------------------- Чи Ви охоче ходите в оперний театр? 0
C----y o--och- -h---t- v-opern--̆---at-? C-- V- o------ k------ v o------- t----- C-y V- o-h-c-e k-o-y-e v o-e-n-y- t-a-r- ---------------------------------------- Chy Vy okhoche khodyte v opernyy̆ teatr?

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!