Α-τ- δεν με -νο-λεί.
Α___ δ__ μ_ ε_______
Α-τ- δ-ν μ- ε-ο-λ-ί-
--------------------
Αυτό δεν με ενοχλεί. 0 A-t- d-n -- -n-----í.A___ d__ m_ e________A-t- d-n m- e-o-h-e-.---------------------Autó den me enochleí.
Katra valoda tiek izmantota, lai cilvēki varētu savstarpēji sazināties.
Kad mēs runājam, mēs izpaužam to, ko mēs domājam, un savas jūtas
To darot, mēs nevienmēr ievērojam valodas likumus.
Mes izmantojam paši savu valodu, sarunvalodu.
Ar literāro valodu ir savādāk.
Šeit atspoguļojas visi mūsu valodas likumi.
Rakstība ļauj valodai kļūt īstai.
Ta padara valodu redzamu.
Ar rakstības palīdzību tiek nodotas tūkstošgadīgas zināšanas.
Tādēļ rakstība ir katras augsti attīstītas kultūras pamatā.
Pirmā rakstība tika izveidota vairāk kā 5000 dadus atpakaļ.
Tas bija šumēru ķīlraksts.
Tas bija iegrebts māla plāksnītēs.
Ķīlveidīgais raksts ticis izmantots 3000 gadu.
Seno ēģiptiešu hieroglifi pastāvēja apmēram tikpat ilgi.
Neskaitāmi zinātnieki ir tos pētījuši.
Hieroglifi pārstāv salīdzinoši sarežģītu rakstības sistēmu.
Lai gan, tie visdrīzāk tika izgudroti pavisam vienkārša iemesla dēļ.
Tajos laikos Ēģipte bija varena karaļvalsts ar lielu iedzīvotāju skaitu.
Ikdienai un, jo īpaši, ekonomiskajai sistēmai vajadzēja būt organizētai.
Nodokļus un grāmatvedību vajadzēja pārvaldīt efektīvi.
Tā dēļ senie ēģiptieši attīstīja grafiskos simbolus.
Alfabētiskās rakstības sistēma jau sastopama pie šumēriem.
Katra rakstības sistēma pastāsta par cilvēku, kurš to izmanto.
Turklāt, katras valsts raksturīgās iezīmes atspoguļojas to rakstībā.
Diemžēl rokraksta māksla sāk izzust.
Modernās tehnoloģijas padaro to gandrīz nevajadzīgu.
Tātad: nerbunā vien, turpini arī rakstīt!