Sarunvārdnīca

lv Mācīties svešvalodas   »   fi Oppia vieraita kieliä

23 [divdesmit trīs]

Mācīties svešvalodas

Mācīties svešvalodas

23 [kaksikymmentäkolme]

Oppia vieraita kieliä

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Kur Jūs mācījāties spāņu valodu? Mis-ä--- -pi--- e-p---a-? M---- t- o----- e-------- M-s-ä t- o-i-t- e-p-n-a-? ------------------------- Missä te opitte espanjaa? 0
Vai Jūs protat arī portugāļu valodu? Os-at-eko my-s -o---ga-i-? O-------- m--- p---------- O-a-t-e-o m-ö- p-r-u-a-i-? -------------------------- Osaatteko myös portugalia? 0
Jā, es protu arī nedaudz itāliešu valodu. Ky-l-, j- osaan-my-- ---k---it-l---. K----- j- o---- m--- h----- i------- K-l-ä- j- o-a-n m-ö- h-u-a- i-a-i-a- ------------------------------------ Kyllä, ja osaan myös hiukan italiaa. 0
Es uzskatu, Jūs runājat ļoti labi. Mi-------lestä---p-hu--- t--------y--n. M---- m--------- p------ t------ h----- M-n-n m-e-e-t-n- p-h-t-e t-d-l-a h-v-n- --------------------------------------- Minun mielestäni puhutte todella hyvin. 0
Valodas ir samērā līdzīgas. K---et -v-- ---a-sa---k-lt----a. K----- o--- a--- s-------------- K-e-e- o-a- a-k- s-m-n-a-t-i-i-. -------------------------------- Kielet ovat aika samankaltaisia. 0
Es varu Jūs labi saprast. Mi----m----ä--n--tä-hy--n. M--- y------- n---- h----- M-n- y-m-r-ä- n-i-ä h-v-n- -------------------------- Minä ymmärrän niitä hyvin. 0
Bet runāt un rakstīt ir grūti. M-t---p--u--nen ja -irjoi-tami-en-on-va-ke-a. M---- p-------- j- k------------- o- v------- M-t-a p-h-m-n-n j- k-r-o-t-a-i-e- o- v-i-e-a- --------------------------------------------- Mutta puhuminen ja kirjoittaminen on vaikeaa. 0
Es pieļauju vēl daudz kļūdu. M--ä-teen v-e-ä -onta vi--e-t-. M--- t--- v---- m---- v-------- M-n- t-e- v-e-ä m-n-a v-r-e-t-. ------------------------------- Minä teen vielä monta virhettä. 0
Lūdzu, labojiet mani vienmēr! O-k-a-hyv- -a---rjatk---a-n-----h--n-. O---- h--- j- k-------- a--- v-------- O-k-a h-v- j- k-r-a-k-a a-n- v-r-e-n-. -------------------------------------- Olkaa hyvä ja korjatkaa aina virheeni. 0
Jūsu izruna ir gluži laba. Ään--m--s-n----n --------ä. Ä------------ o- i--- h---- Ä-n-ä-y-s-n-e o- i-a- h-v-. --------------------------- Ääntämyksenne on ihan hyvä. 0
Jums ir neliels akcents. T-i-lä -n p-en- aks---t-. T----- o- p---- a-------- T-i-l- o- p-e-i a-s-n-t-. ------------------------- Teillä on pieni aksentti. 0
Var pateikt, no kurienes Jūs esat. Tunni---- mi----t-l-t--. T-------- m---- t------- T-n-i-t-a m-s-ä t-l-t-e- ------------------------ Tunnistaa mistä tulette. 0
Kas ir Jūsu dzimtā valoda? Mi----- -e-d-n---din--e-e-ne? M--- o- t----- ä------------- M-k- o- t-i-ä- ä-d-n-i-l-n-e- ----------------------------- Mikä on teidän äidinkielenne? 0
Vai Jūs apmeklējat valodu kursus? Käy---kö k--li---s-ia? K------- k------------ K-y-t-k- k-e-i-u-s-i-? ---------------------- Käyttekö kielikurssia? 0
Kādu mācību līdzekli Jūs izmantojat? Mi-- --piki---a k--t---e? M--- o--------- k-------- M-t- o-p-k-r-a- k-y-ä-t-? ------------------------- Mitä oppikirjaa käytätte? 0
Es acumirklī nezinu, kā to sauc. Mi-- e---ä-lä-h---e-l---iedä---- -i--ä. M--- e- t---- h------- t---- s-- n----- M-n- e- t-l-ä h-t-e-l- t-e-ä s-n n-m-ä- --------------------------------------- Minä en tällä hetkellä tiedä sen nimeä. 0
Es nevaru atcerēties nosaukumu. M--ull- ei -u-e------miel--n. M------ e- t--- n--- m------- M-n-l-e e- t-l- n-m- m-e-e-n- ----------------------------- Minulle ei tule nimi mieleen. 0
Es to esmu aizmirsis. Ol-n --o---n---sen. O--- u-------- s--- O-e- u-o-t-n-t s-n- ------------------- Olen unohtanut sen. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ģermāņu valodas

Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodas saimes. Šo valodniecisko grupu raksturo tās fonoloģiskās iezīmes. Šīs valodas var atšķirt no citām fonoloģiskās atšķirības dēļ. Pastāv apmēram 15 ģermāņu valodas. Tā ir dzimtā valoda 500 miljoniem pasaules iedzīvotājiem. Noteikt precīzu katras valodas skaitu ir sarežģīti. Bieži vien nav skaidrs vai valoda ir neatkarīga,vai tas ir tikai dialekts. Pati ievērojamākā ģermāņu valoda ir angļu valoda. 350 miljoniem pasaules iedzīvotāju šī ir dzimtā valoda. Pēc tam seko vācu un holandiešu valodas. Ģermāņu valodas sadalītas vairākās grupās. Pastāv ziemēļģermāņu, rietumģermāņu un austrumģermāņu valodas. Skandināvu valodas pieder pie ziemēļģermāņu valodu grupas. Angļu, vācu un holandiešu valodas - rietumģermāņu. Bet visas austrumģermāņu valodas jau ir izmirušas. Pie šīs grupas piederēja, piemēram, anglosakšu valoda. Kolonizācijas laikā ģermāņu valoda izplatījās pa visu pasauli. Tā rezultātā, holandiešu valodu saprot Karību salās un Dienvidāfrikā. Visas ģermāņu valodas izcēlušās no vienas valodas. Vai ir pastāvējusi kāda proto valoda, nav skaidrs. Bez tam, līdz mūsdienām saglabājušies tikai daži seno ģermāņu pieraksti. Atšķirībā no romāņu valodām, nepastāv gandrīz neviens avots. Tas ļoti apgrūtina ģermāņu valodas izpēti.. Salidzinoši maz ir kas zināms arī par ģermāņu kultūru un cilvēkiem. Ģermāņi nebija vienoti. Kā rezultātā neizveidojās kopēja identitāte. Tādēļ zinātnei jāpaļaujas uz citiem avotiem. Bez grieķiem un romiešiem, mēs zinātu ļoti maz par ģermāņiem.