Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   bs U gradu

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [dvadeset i pet]

U gradu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Ht-- / h----- b-- d- ž---------- s------. Htio / htjela bih do željezničke stanice. 0
Es vēlos uz lidostu. Ht-- / h----- b-- d- a--------. Htio / htjela bih do aerodroma. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Ht-- / h----- b-- d- c----- g----. Htio / htjela bih do centra grada. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Ka-- d- d---- d- ž---------- s------? Kako da dođem do željezničke stanice? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? Ka-- d- d---- d- a--------? Kako da dođem do aerodroma? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Ka-- d- d---- d- c----- g----? Kako da dođem do centra grada? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Tr---- t----. Trebam taksi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Tr---- p--- g----. Trebam plan grada. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Tr---- h----. Trebam hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Ht-- / h----- b-- i-------- a---. Htio / htjela bih iznajmiti auto. 0
Te ir mana kredītkarte. Ov--- j- m--- k------- k------. Ovdje je moja kreditna kartica. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. Ov--- j- m--- v------ d------. Ovdje je moja vozačka dozvola. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Št- s- i-- v------ u g----? Šta se ima vidjeti u gradu? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Id--- u s---- g---. Idite u stari grad. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Na------- o------- g----. Napravite obilazak grada. 0
Aizejiet uz ostu! Id--- d- l---. Idite do luke. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Na------- o------- l---. Napravite obilazak luke. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Ko-- j-- z----------- p------? Koje još znamenitosti postoje? 0

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!