Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   de In der Stadt

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [fünfundzwanzig]

In der Stadt

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Ich-m-ch-e --m Bah--o-. I-- m----- z-- B------- I-h m-c-t- z-m B-h-h-f- ----------------------- Ich möchte zum Bahnhof. 0
Es vēlos uz lidostu. Ic- --------um F-ugha-en. I-- m----- z-- F--------- I-h m-c-t- z-m F-u-h-f-n- ------------------------- Ich möchte zum Flughafen. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. I-h m-cht----s -ta----n-ru-. I-- m----- i-- S------------ I-h m-c-t- i-s S-a-t-e-t-u-. ---------------------------- Ich möchte ins Stadtzentrum. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Wie ----e ic---u- -a-nhof? W-- k---- i-- z-- B------- W-e k-m-e i-h z-m B-h-h-f- -------------------------- Wie komme ich zum Bahnhof? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? W---komm- --h--u--F--g-a--n? W-- k---- i-- z-- F--------- W-e k-m-e i-h z-m F-u-h-f-n- ---------------------------- Wie komme ich zum Flughafen? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Wie------ ic---n--S-adt--n----? W-- k---- i-- i-- S------------ W-e k-m-e i-h i-s S-a-t-e-t-u-? ------------------------------- Wie komme ich ins Stadtzentrum? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Ic---rauche -in-Taxi. I-- b------ e-- T---- I-h b-a-c-e e-n T-x-. --------------------- Ich brauche ein Taxi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Ic--brauche-e---n---a-t--an. I-- b------ e---- S--------- I-h b-a-c-e e-n-n S-a-t-l-n- ---------------------------- Ich brauche einen Stadtplan. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. I-h bra-c-e --------l. I-- b------ e-- H----- I-h b-a-c-e e-n H-t-l- ---------------------- Ich brauche ein Hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Ich -----e e-----t- -ie-en. I-- m----- e-- A--- m------ I-h m-c-t- e-n A-t- m-e-e-. --------------------------- Ich möchte ein Auto mieten. 0
Te ir mana kredītkarte. H-er-i---m--ne--r--i-ka---. H--- i-- m---- K----------- H-e- i-t m-i-e K-e-i-k-r-e- --------------------------- Hier ist meine Kreditkarte. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. H----i-t me----ühre--che--. H--- i-- m--- F------------ H-e- i-t m-i- F-h-e-s-h-i-. --------------------------- Hier ist mein Führerschein. 0
Ko var pilsētā apskatīt? W-----bt--s--n der----dt -- --hen? W-- g--- e- i- d-- S---- z- s----- W-s g-b- e- i- d-r S-a-t z- s-h-n- ---------------------------------- Was gibt es in der Stadt zu sehen? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! G-h-----e-i--d-e--l--tadt. G---- S-- i- d-- A-------- G-h-n S-e i- d-e A-t-t-d-. -------------------------- Gehen Sie in die Altstadt. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! M---en-Si- -in- -tadt-und--h--. M----- S-- e--- S-------------- M-c-e- S-e e-n- S-a-t-u-d-a-r-. ------------------------------- Machen Sie eine Stadtrundfahrt. 0
Aizejiet uz ostu! Geh-n Sie-z-m--a---. G---- S-- z-- H----- G-h-n S-e z-m H-f-n- -------------------- Gehen Sie zum Hafen. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Mach-n-Sie--ine H-fe--un-----t. M----- S-- e--- H-------------- M-c-e- S-e e-n- H-f-n-u-d-a-r-. ------------------------------- Machen Sie eine Hafenrundfahrt. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? We-c---Sehenswürd--k-it----ib---s -uße---m-noc-? W----- S----------------- g--- e- a------- n---- W-l-h- S-h-n-w-r-i-k-i-e- g-b- e- a-ß-r-e- n-c-? ------------------------------------------------ Welche Sehenswürdigkeiten gibt es außerdem noch? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!