Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   eo En la urbo

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [dudek kvin]

En la urbo

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. M--ŝ---s i---al--- staci-o-o. M- ŝ---- i-- a- l- s--------- M- ŝ-t-s i-i a- l- s-a-i-o-o- ----------------------------- Mi ŝatus iri al la stacidomo. 0
Es vēlos uz lidostu. Mi-ŝ--u- i----- ---f-u------o. M- ŝ---- i-- a- l- f---------- M- ŝ-t-s i-i a- l- f-u-h-v-n-. ------------------------------ Mi ŝatus iri al la flughaveno. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. M- ŝ--us iri--l-l----b-cen---. M- ŝ---- i-- a- l- u---------- M- ŝ-t-s i-i a- l- u-b-c-n-r-. ------------------------------ Mi ŝatus iri al la urbocentro. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? K--l mi-ati-gu -----aci-o-o-? K--- m- a----- l- s---------- K-e- m- a-i-g- l- s-a-i-o-o-? ----------------------------- Kiel mi atingu la stacidomon? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? K--l-mi at-n---l- f-u----eno-? K--- m- a----- l- f----------- K-e- m- a-i-g- l- f-u-h-v-n-n- ------------------------------ Kiel mi atingu la flughavenon? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Ki---m- -t------a-urboc-ntr-n? K--- m- a----- l- u----------- K-e- m- a-i-g- l- u-b-c-n-r-n- ------------------------------ Kiel mi atingu la urbocentron? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Mi bez---s -ak-i-n. M- b------ t------- M- b-z-n-s t-k-i-n- ------------------- Mi bezonas taksion. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Mi b-z--as -r--mapo-. M- b------ u--------- M- b-z-n-s u-b-m-p-n- --------------------- Mi bezonas urbomapon. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. M--bezo--s--o--l-n. M- b------ h------- M- b-z-n-s h-t-l-n- ------------------- Mi bezonas hotelon. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. M------s l--reni --t-n. M- ŝ---- l------ a----- M- ŝ-t-s l-p-e-i a-t-n- ----------------------- Mi ŝatus lupreni aŭton. 0
Te ir mana kredītkarte. J-- ----k---i--a-t-. J-- m-- k----------- J-n m-a k-e-i-k-r-o- -------------------- Jen mia kreditkarto. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. Jen-m----ti---rm--i--. J-- m-- s------------- J-n m-a s-i-p-r-e-i-o- ---------------------- Jen mia stirpermesilo. 0
Ko var pilsētā apskatīt? K-- v-z-----a---n l--urb-? K-- v--------- e- l- u---- K-o v-z-t-n-a- e- l- u-b-? -------------------------- Kio vizitindas en la urbo? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Ir- al----m-lnova-u-bo. I-- a- l- m------ u---- I-u a- l- m-l-o-a u-b-. ----------------------- Iru al la malnova urbo. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Far- gvid--an-v---ton--e-----r--. F--- g------- v------ d- l- u---- F-r- g-i-a-a- v-z-t-n d- l- u-b-. --------------------------------- Faru gvidatan viziton de la urbo. 0
Aizejiet uz ostu! I-u a---a ha-eno. I-- a- l- h------ I-u a- l- h-v-n-. ----------------- Iru al la haveno. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Fa---g--d-ta--v--it-n--e-l- -ave-o. F--- g------- v------ d- l- h------ F-r- g-i-a-a- v-z-t-n d- l- h-v-n-. ----------------------------------- Faru gvidatan viziton de la haveno. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Kiu-----i-da--- -st-- ---- --u-? K--- v--------- e---- k--- t---- K-u- v-d-n-a-o- e-t-s k-o- t-u-? -------------------------------- Kiuj vidindaĵoj estas krom tiuj? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!