Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   es En la ciudad

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [veinticinco]

En la ciudad

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. M-----tar-- -r-- la --t-----. M- g------- i- a l- e-------- M- g-s-a-í- i- a l- e-t-c-ó-. ----------------------------- Me gustaría ir a la estación.
Es vēlos uz lidostu. Me---s--ría -- -l ae--p-e-to. M- g------- i- a- a---------- M- g-s-a-í- i- a- a-r-p-e-t-. ----------------------------- Me gustaría ir al aeropuerto.
Es vēlos uz pilsētas centru. M--gust--ía i------en-r- ----a--i-d--. M- g------- i- a- c----- d- l- c------ M- g-s-a-í- i- a- c-n-r- d- l- c-u-a-. -------------------------------------- Me gustaría ir al centro de la ciudad.
Kā es varu nokļūt uz staciju? ¿------e v- a-la -s--c-ó-? ¿---- s- v- a l- e-------- ¿-ó-o s- v- a l- e-t-c-ó-? -------------------------- ¿Cómo se va a la estación?
Kā es varu nokļūt uz lidostu? ¿--mo -e v- a- --ropue---? ¿---- s- v- a- a---------- ¿-ó-o s- v- a- a-r-p-e-t-? -------------------------- ¿Cómo se va al aeropuerto?
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? ¿Cómo--e v---- ce--ro ----a ----a-? ¿---- s- v- a- c----- d- l- c------ ¿-ó-o s- v- a- c-n-r- d- l- c-u-a-? ----------------------------------- ¿Cómo se va al centro de la ciudad?
Man ir nepieciešams taksometrs. Y- n-cesi-- u- --x-. Y- n------- u- t---- Y- n-c-s-t- u- t-x-. -------------------- Yo necesito un taxi.
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Yo-n-ce-i-o--n-p-ano de la ciu-ad. Y- n------- u- p---- d- l- c------ Y- n-c-s-t- u- p-a-o d- l- c-u-a-. ---------------------------------- Yo necesito un plano de la ciudad.
Man ir nepieciešama viesnīca. Y- -eces-----n-h--el. Y- n------- u- h----- Y- n-c-s-t- u- h-t-l- --------------------- Yo necesito un hotel.
Es vēlos īrēt automašīnu. M---u-taría-a--ui-a- u--c-c-e. M- g------- a------- u- c----- M- g-s-a-í- a-q-i-a- u- c-c-e- ------------------------------ Me gustaría alquilar un coche.
Te ir mana kredītkarte. A--- ---ne--i ---j--- -e -r-di-o. A--- t---- m- t------ d- c------- A-u- t-e-e m- t-r-e-a d- c-é-i-o- --------------------------------- Aquí tiene mi tarjeta de crédito.
Te ir mana autovadītāja apliecība. A-uí-t-ene m----rmis- d- c-n----r. A--- t---- m- p------ d- c-------- A-u- t-e-e m- p-r-i-o d- c-n-u-i-. ---------------------------------- Aquí tiene mi permiso de conducir.
Ko var pilsētā apskatīt? ¿-ué--a- p----ver -n -a --uda-? ¿--- h-- p--- v-- e- l- c------ ¿-u- h-y p-r- v-r e- l- c-u-a-? ------------------------------- ¿Qué hay para ver en la ciudad?
Aizejiet uz vecpilsētu! V--- -- casco-an-iguo de l-----d--. V--- a- c---- a------ d- l- c------ V-y- a- c-s-o a-t-g-o d- l- c-u-a-. ----------------------------------- Vaya al casco antiguo de la ciudad.
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! D- un- -ue-ta -----a -iu--d. D- u-- v----- p-- l- c------ D- u-a v-e-t- p-r l- c-u-a-. ---------------------------- Dé una vuelta por la ciudad.
Aizejiet uz ostu! V--a-al pue--o. V--- a- p------ V-y- a- p-e-t-. --------------- Vaya al puerto.
Dodieties ekskursijā pa ostu! H----e---a-v--i-- ----u-rt-. H----- u-- v----- a- p------ H-g-l- u-a v-s-t- a- p-e-t-. ---------------------------- Hágale una visita al puerto.
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? ¿Qu--o-ros-l-----s-d- -n-e-és---y --em-s-de -sto-? ¿--- o---- l------ d- i------ h-- a----- d- é----- ¿-u- o-r-s l-g-r-s d- i-t-r-s h-y a-e-á- d- é-t-s- -------------------------------------------------- ¿Qué otros lugares de interés hay además de éstos?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!