Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   et Linnas

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [kakskümmend viis]

Linnas

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Ma -o-v--- -on---a--a -i--a. M- s------ r--------- m----- M- s-o-i-s r-n-i-a-m- m-n-a- ---------------------------- Ma sooviks rongijaama minna. 0
Es vēlos uz lidostu. Ma -----ks le-nu---ma -i-na. M- s------ l--------- m----- M- s-o-i-s l-n-u-a-m- m-n-a- ---------------------------- Ma sooviks lennujaama minna. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. M- s-o--k----sk----a-min-a. M- s------ k-------- m----- M- s-o-i-s k-s-l-n-a m-n-a- --------------------------- Ma sooviks kesklinna minna. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? K---a- s-an -a -o--ija-m-? K----- s--- m- r---------- K-i-a- s-a- m- r-n-i-a-m-? -------------------------- Kuidas saan ma rongijaama? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? K--das sa---m- -en-uja--a? K----- s--- m- l---------- K-i-a- s-a- m- l-n-u-a-m-? -------------------------- Kuidas saan ma lennujaama? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? K--da- saa-------sk-inna? K----- s--- m- k--------- K-i-a- s-a- m- k-s-l-n-a- ------------------------- Kuidas saan ma kesklinna? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Mu- -n t--s-t-v---. M-- o- t----- v---- M-l o- t-k-o- v-j-. ------------------- Mul on taksot vaja. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Mu---n l-n--k-arti vaja. M-- o- l---------- v---- M-l o- l-n-a-a-r-i v-j-. ------------------------ Mul on linnakaarti vaja. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Mu---- ----lli-v-j-. M-- o- h------ v---- M-l o- h-t-l-i v-j-. -------------------- Mul on hotelli vaja. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Ma-s-ov-k----t---rent--a. M- s------ a---- r------- M- s-o-i-s a-t-t r-n-i-a- ------------------------- Ma sooviks autot rentida. 0
Te ir mana kredītkarte. Siin--n--- -r--ii-ka--t. S--- o- m- k------------ S-i- o- m- k-e-i-t-a-r-. ------------------------ Siin on mu krediitkaart. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. Si-n -- -u-j--il-ba. S--- o- m- j-------- S-i- o- m- j-h-l-b-. -------------------- Siin on mu juhiluba. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Mi---n ---na- v----ta? M-- o- l----- v------- M-s o- l-n-a- v-a-a-a- ---------------------- Mis on linnas vaadata? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! M-n------ali-na. M---- v--------- M-n-e v-n-l-n-a- ---------------- Minge vanalinna. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! T-hk--li-na- r-ng--it. T---- l----- r-------- T-h-e l-n-a- r-n-s-i-. ---------------------- Tehke linnas ringsõit. 0
Aizejiet uz ostu! M--ge-s--------. M---- s--------- M-n-e s-d-m-s-e- ---------------- Minge sadamasse. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! T--k- s----ar-n-s---. T---- s-------------- T-h-e s-d-m-r-n-s-i-. --------------------- Tehke sadamaringsõit. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? M-------- ---t----v-är-----o- ---n-----? M-------- v--------------- o- s--- v---- M-l-i-e-d v-a-a-i-v-ä-s-s- o- s-i- v-e-? ---------------------------------------- Milliseid vaatamisväärsusi on siin veel? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!