Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   fi Kaupungissa

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [kaksikymmentäviisi]

Kaupungissa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Tah-on-r--tat-ea-em----. T----- r---------------- T-h-o- r-u-a-i-a-e-a-l-. ------------------------ Tahdon rautatieasemalle. 0
Es vēlos uz lidostu. T---o--l-nto-en-äl--. T----- l------------- T-h-o- l-n-o-e-t-l-e- --------------------- Tahdon lentokentälle. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. T--d-n--e---staa-. T----- k---------- T-h-o- k-s-u-t-a-. ------------------ Tahdon keskustaan. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? M---- -ä-se- -autat--asemal--? M---- p----- r---------------- M-t-n p-ä-e- r-u-a-i-a-e-a-l-? ------------------------------ Miten pääsen rautatieasemalle? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? M--en-pä---n-l--tok--täll-? M---- p----- l------------- M-t-n p-ä-e- l-n-o-e-t-l-e- --------------------------- Miten pääsen lentokentälle? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Mite--pääsen-k---us----? M---- p----- k---------- M-t-n p-ä-e- k-s-u-t-a-? ------------------------ Miten pääsen keskustaan? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Ta----s-n-t-k-in. T-------- t------ T-r-i-s-n t-k-i-. ----------------- Tarvitsen taksin. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Tar---se------ung-n-kart-n. T-------- k-------- k------ T-r-i-s-n k-u-u-g-n k-r-a-. --------------------------- Tarvitsen kaupungin kartan. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. T-rv-t--n-h-te---n. T-------- h-------- T-r-i-s-n h-t-l-i-. ------------------- Tarvitsen hotellin. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. T-h-o-s----uo--at- a---n. T-------- v------- a----- T-h-o-s-n v-o-r-t- a-t-n- ------------------------- Tahtoisin vuokrata auton. 0
Te ir mana kredītkarte. T---ä-on-luo---k-r-ti--. T---- o- l-------------- T-s-ä o- l-o-t-k-r-t-n-. ------------------------ Tässä on luottokorttini. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. T-ssä on ----o-t-i--. T---- o- a----------- T-s-ä o- a-o-o-t-i-i- --------------------- Tässä on ajokorttini. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Mitä--ä-tävy-ks-ä -a-p-ngiss----? M--- n----------- k---------- o-- M-t- n-h-ä-y-k-i- k-u-u-g-s-a o-? --------------------------------- Mitä nähtävyyksiä kaupungissa on? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! M-nk-ä v--haa-k-upu-k-in. M----- v----------------- M-n-ä- v-n-a-n-a-p-n-i-n- ------------------------- Menkää vanhaankaupunkiin. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! T-hk-ä k-ert----l-. T----- k----------- T-h-ä- k-e-t-a-e-u- ------------------- Tehkää kiertoajelu. 0
Aizejiet uz ostu! M-n--- s---m--n. M----- s-------- M-n-ä- s-t-m-a-. ---------------- Menkää satamaan. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Tehk-- sa--m------os. T----- s------------- T-h-ä- s-t-m-k-e-r-s- --------------------- Tehkää satamakierros. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Mi---n-htä-y----ä-se- l-säk-i vie-----y---? M--- n----------- s-- l------ v---- l------ M-t- n-h-ä-y-k-i- s-n l-s-k-i v-e-ä l-y-y-? ------------------------------------------- Mitä nähtävyyksiä sen lisäksi vielä löytyy? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!