Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   ku In the city

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [bîst û pênc]

In the city

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. E---ix----- bi-im---t-e-a t-ê-ê. E- d------- b---- î------ t----- E- d-x-a-i- b-ç-m î-t-e-a t-ê-ê- -------------------------------- Ez dixwazim biçim îstgeha trênê. 0
Es vēlos uz lidostu. E- -ixw--im---çim-balaf-rge--. E- d------- b---- b----------- E- d-x-a-i- b-ç-m b-l-f-r-e-ê- ------------------------------ Ez dixwazim biçim balafirgehê. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Ez d-xwaz-- ---im -ave-d---ajê-. E- d------- b---- n------ b----- E- d-x-a-i- b-ç-m n-v-n-a b-j-r- -------------------------------- Ez dixwazim biçim navenda bajêr. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Ez ç--- dika--m b-çi--îs-g-ha trênê? E- ç--- d------ b---- î------ t----- E- ç-w- d-k-r-m b-ç-m î-t-e-a t-ê-ê- ------------------------------------ Ez çawa dikarim biçim îstgeha trênê? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? Ez--a-a d-k-rim bi-----al-firgehê? E- ç--- d------ b---- b----------- E- ç-w- d-k-r-m b-ç-m b-l-f-r-e-ê- ---------------------------------- Ez çawa dikarim biçim balafirgehê? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? E--- --w---i-ar---- bi------l--i--e-ê? E- ê ç--- b-------- b---- b----------- E- ê ç-w- b-k-r-b-m b-ç-m b-l-f-r-e-ê- -------------------------------------- Ez ê çawa bikaribim biçim balafirgehê? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. M-n ----iy-- -ê--st-e. M-- t------- p----- e- M-n t-x-i-e- p-w-s- e- ---------------------- Min texsiyek pêwîst e. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Ji --n r- ne------e ba-ê----w-st e. J- m-- r- n-------- b---- p----- e- J- m-n r- n-x-e-e-e b-j-r p-w-s- e- ----------------------------------- Ji min re nexşeyeke bajêr pêwîst e. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Ji --n r---------di-ê. J- m-- r- o----- d---- J- m-n r- o-ê-e- d-v-. ---------------------- Ji min re otêlek divê. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. E- d--wazim ti---p-l--ê---rê b-kim. E- d------- t---------- k--- b----- E- d-x-a-i- t-r-m-ê-e-ê k-r- b-k-m- ----------------------------------- Ez dixwazim tirimpêlekê kirê bikim. 0
Te ir mana kredītkarte. V- q-------n-- q--d---. V- q---- m-- e q------- V- q-r-a m-n e q-e-i-ê- ----------------------- Va qarta min e qrediyê. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. V- -jo-a-e-- --n. V- a-------- m--- V- a-o-a-e-a m-n- ----------------- Va ajonameya min. 0
Ko var pilsētā apskatīt? L- baj-r ---ek---ê d--in- -e-e? L- b---- c----- b- d----- h---- L- b-j-r c-h-k- b- d-t-n- h-y-? ------------------------------- Li bajêr cihekê bê dîtinê heye? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! B-ç-- b-ş---ev- ya --jêr. B---- b--- k--- y- b----- B-ç-n b-ş- k-v- y- b-j-r- ------------------------- Biçin beşa kevn ya bajêr. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! G-ra-b-j-r -----. G--- b---- b----- G-r- b-j-r b-k-n- ----------------- Gera bajêr bikin. 0
Aizejiet uz ostu! Biçin-bê-der-. B---- b------- B-ç-n b-n-e-ê- -------------- Biçin bênderê. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! G-ra----der--biki-. G--- b------ b----- G-r- b-n-e-ê b-k-n- ------------------- Gera bênderê bikin. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? C-hekî din -- hêj--- -î--nê--eye? C----- d-- y- h----- d----- h---- C-h-k- d-n y- h-j-y- d-t-n- h-y-? --------------------------------- Cihekî din yê hêjayî dîtinê heye? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!