Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   mk Во градот

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [дваесет и пет]

25 [dvayesyet i pyet]

Во градот

[Vo guradot]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Би с---- / с----- к-- ж----------- с------. Би сакал / сакала кон железничката станица. 0
B- s---- / s----- k-- ʐ-------------- s-------. Bi s---- / s----- k-- ʐ-------------- s-------. Bi sakal / sakala kon ʐyelyeznichkata stanitza. B- s-k-l / s-k-l- k-n ʐ-e-y-z-i-h-a-a s-a-i-z-. ---------/------------------------------------.
Es vēlos uz lidostu. Би с---- / с----- к-- а---------. Би сакал / сакала кон аеродромот. 0
B- s---- / s----- k-- a----------. Bi s---- / s----- k-- a----------. Bi sakal / sakala kon ayerodromot. B- s-k-l / s-k-l- k-n a-e-o-r-m-t. ---------/-----------------------.
Es vēlos uz pilsētas centru. Би с---- / с----- в- ц------- н- г-----. Би сакал / сакала во центарот на градот. 0
B- s---- / s----- v- t--------- n- g------. Bi s---- / s----- v- t--------- n- g------. Bi sakal / sakala vo tzyentarot na guradot. B- s-k-l / s-k-l- v- t-y-n-a-o- n- g-r-d-t. ---------/--------------------------------.
Kā es varu nokļūt uz staciju? Ка-- д- с------ д- ж----------- с------? Како да стигнам до железничката станица? 0
K--- d- s------- d- ʐ-------------- s-------? Ka-- d- s------- d- ʐ-------------- s-------? Kako da stigunam do ʐyelyeznichkata stanitza? K-k- d- s-i-u-a- d- ʐ-e-y-z-i-h-a-a s-a-i-z-? --------------------------------------------?
Kā es varu nokļūt uz lidostu? Ка-- д- с------ д- а---------? Како да стигнам до аеродромот? 0
K--- d- s------- d- a----------? Ka-- d- s------- d- a----------? Kako da stigunam do ayerodromot? K-k- d- s-i-u-a- d- a-e-o-r-m-t? -------------------------------?
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Ка-- д- с------ д- ц------- н- г-----? Како да стигнам до центарот на градот? 0
K--- d- s------- d- t--------- n- g------? Ka-- d- s------- d- t--------- n- g------? Kako da stigunam do tzyentarot na guradot? K-k- d- s-i-u-a- d- t-y-n-a-o- n- g-r-d-t? -----------------------------------------?
Man ir nepieciešams taksometrs. Ми т---- т----. Ми треба такси. 0
M- t----- t----. Mi t----- t----. Mi tryeba taksi. M- t-y-b- t-k-i. ---------------.
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Ми т---- к---- н- г-----. Ми треба карта на градот. 0
M- t----- k---- n- g------. Mi t----- k---- n- g------. Mi tryeba karta na guradot. M- t-y-b- k-r-a n- g-r-d-t. --------------------------.
Man ir nepieciešama viesnīca. Ми т---- х----. Ми треба хотел. 0
M- t----- k------. Mi t----- k------. Mi tryeba khotyel. M- t-y-b- k-o-y-l. -----------------.
Es vēlos īrēt automašīnu. Би с---- / с----- д- и------- е--- а--------. Би сакал / сакала да изнајмам еден автомобил. 0
B- s---- / s----- d- i------- y----- a--------. Bi s---- / s----- d- i------- y----- a--------. Bi sakal / sakala da iznaјmam yedyen avtomobil. B- s-k-l / s-k-l- d- i-n-ј-a- y-d-e- a-t-m-b-l. ---------/------------------------------------.
Te ir mana kredītkarte. Ев- ј- м----- к------- к-------. Еве ја мојата кредитна картичка. 0
Y---- ј- m----- k-------- k--------. Ye--- ј- m----- k-------- k--------. Yevye јa moјata kryeditna kartichka. Y-v-e ј- m-ј-t- k-y-d-t-a k-r-i-h-a. -----------------------------------.
Te ir mana autovadītāja apliecība. Ев- ј- м----- в------ д------. Еве ја мојата возачка дозвола. 0
Y---- ј- m----- v------- d------. Ye--- ј- m----- v------- d------. Yevye јa moјata vozachka dozvola. Y-v-e ј- m-ј-t- v-z-c-k- d-z-o-a. --------------------------------.
Ko var pilsētā apskatīt? Шт- и-- д- с- в--- в- г-----? Што има да се види во градот? 0
S--- i-- d- s-- v--- v- g------? Sh-- i-- d- s-- v--- v- g------? Shto ima da sye vidi vo guradot? S-t- i-a d- s-e v-d- v- g-r-d-t? -------------------------------?
Aizejiet uz vecpilsētu! По----- в- с------ д-- н- г-----. Појдете во стариот дел на градот. 0
P-------- v- s------ d--- n- g------. Po------- v- s------ d--- n- g------. Poјdyetye vo stariot dyel na guradot. P-ј-y-t-e v- s-a-i-t d-e- n- g-r-d-t. ------------------------------------.
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! На------- е--- г------ о-------. Направете една градска обиколка. 0
N---------- y---- g------- o-------. Na--------- y---- g------- o-------. Napravyetye yedna guradska obikolka. N-p-a-y-t-e y-d-a g-r-d-k- o-i-o-k-. -----------------------------------.
Aizejiet uz ostu! По----- н- п------------. Појдете на пристаништето. 0
P-------- n- p--------------. Po------- n- p--------------. Poјdyetye na pristanishtyeto. P-ј-y-t-e n- p-i-t-n-s-t-e-o. ----------------------------.
Dodieties ekskursijā pa ostu! На------- е--- п---------- о-------. Направете една пристанишна обиколка. 0
N---------- y---- p----------- o-------. Na--------- y---- p----------- o-------. Napravyetye yedna pristanishna obikolka. N-p-a-y-t-e y-d-a p-i-t-n-s-n- o-i-o-k-. ---------------------------------------.
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Ко- д---- з----------- г- и-- о---- т--? Кои други знаменитости ги има освен тоа? 0
K-- d------ z------------ g-- i-- o----- t--? Ko- d------ z------------ g-- i-- o----- t--? Koi droogui znamyenitosti gui ima osvyen toa? K-i d-o-g-i z-a-y-n-t-s-i g-i i-a o-v-e- t-a? --------------------------------------------?

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!