Sarunvārdnīca

Pilsētā   »   In de stad

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [vijfentwintig]

+

In de stad

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Ik w-- g---- n--- h-- s------. Ik wil graag naar het station. 0 +
Es vēlos uz lidostu. Ik w-- g---- n--- d- l---------. Ik wil graag naar de luchthaven. 0 +
Es vēlos uz pilsētas centru. Ik w-- g---- n--- h-- c------ v-- d- s---. Ik wil graag naar het centrum van de stad. 0 +
     
Kā es varu nokļūt uz staciju? Ho- k-- i- b-- h-- s------? Hoe kom ik bij het station? 0 +
Kā es varu nokļūt uz lidostu? Ho- k-- i- b-- d- l---------? Hoe kom ik bij de luchthaven? 0 +
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Ho- k-- i- i- h-- c------ v-- d- s---? Hoe kom ik in het centrum van de stad? 0 +
     
Man ir nepieciešams taksometrs. Ik h-- e-- t--- n----. Ik heb een taxi nodig. 0 +
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Ik h-- e-- p---------- n----. Ik heb een plattegrond nodig. 0 +
Man ir nepieciešama viesnīca. Ik h-- e-- h---- n----. Ik heb een hotel nodig. 0 +
     
Es vēlos īrēt automašīnu. Ik w-- g---- e-- a--- h----. Ik wil graag een auto huren. 0 +
Te ir mana kredītkarte. Hi-- i- m--- k-----------. Hier is mijn kredietkaart. 0 +
Te ir mana autovadītāja apliecība. Hi-- i- m--- r--------. Hier is mijn rijbewijs. 0 +
     
Ko var pilsētā apskatīt? Wa- i- e- i- d- s--- t- z---? Wat is er in de stad te zien? 0 +
Aizejiet uz vecpilsētu! Ga n--- d- o--- b---------. Ga naar de oude binnenstad. 0 +
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Ma-- e-- s-----------. Maak een stadsrondrit. 0 +
     
Aizejiet uz ostu! Ga n--- d- h----. Ga naar de haven. 0 +
Dodieties ekskursijā pa ostu! Ma-- e-- r-------- i- d- h----. Maak een rondvaart in de haven. 0 +
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? We--- a----- b------------------ z--- e- b------ d---? Welke andere bezienswaardigheden zijn er behalve deze? 0 +
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!