Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   pl W mieście

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [dwadzieścia pięć]

W mieście

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Ch------- / C--------- d----- s-- n- d------. Chciałbym / Chciałabym dostać się na dworzec. 0
Es vēlos uz lidostu. Ch------- / C--------- d----- s-- n- l-------. Chciałbym / Chciałabym dostać się na lotnisko. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Ch------- / C--------- d----- s-- d- c------ m-----. Chciałbym / Chciałabym dostać się do centrum miasta. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Ja- d---- d- d-----? Jak dotrę do dworca? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? Ja- d---- n- l-------. Jak dotrę na lotnisko. 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Ja- d---- d- c------ m-----? Jak dotrę do centrum miasta? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Po------- m- j--- t-------. Potrzebna mi jest taksówka. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Po------- m- j--- p--- m-----. Potrzebny mi jest plan miasta. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Po------- m- j--- h----. Potrzebny mi jest hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Ch------- / C--------- w--------- s-------. Chciałbym / Chciałabym wypożyczyć samochód. 0
Te ir mana kredītkarte. Tu j--- m--- k---- k--------. Tu jest moja karta kredytowa. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. Tu j--- m--- p---- j----. Tu jest moje prawo jazdy. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Co m---- o------- w t-- m------? Co można obejrzeć w tym mieście? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Pr---- p---- n- s-------. / N---- p-- / p--- i---- n- s-------. Proszę pójść na starówkę. / Niech pan / pani idzie na starówkę. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Pr---- w----- s-- n- p---------- p- m------. Proszę wybrać się na przejażdżkę po mieście. 0
Aizejiet uz ostu! Pr---- p---- d- p----. / N---- p-- / p--- i---- d- p----. Proszę pójść do portu. / Niech pan / pani idzie do portu. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Pr---- w----- s-- n- p---------- p- p-----. Proszę wybrać się na przejażdżkę po porcie. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Co w---- j------ z-------? Co warto jeszcze zobaczyć? 0

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!