Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   ro În oraş

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [douăzeci şi cinci]

În oraş

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Vre----ă-me----- gară. V---- s- m--- l- g---- V-e-u s- m-r- l- g-r-. ---------------------- Vreau să merg la gară. 0
Es vēlos uz lidostu. V---- -ă-me-g--- -erop-r-. V---- s- m--- l- a-------- V-e-u s- m-r- l- a-r-p-r-. -------------------------- Vreau să merg la aeroport. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Vre-- s- m-r---n-c--t--- o-a---u-. V---- s- m--- î- c------ o-------- V-e-u s- m-r- î- c-n-r-l o-a-u-u-. ---------------------------------- Vreau să merg în centrul oraşului. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Cu- --u-g-l--ga--? C-- a---- l- g---- C-m a-u-g l- g-r-? ------------------ Cum ajung la gară? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? Cum----n- -- -e---o-t? C-- a---- l- a-------- C-m a-u-g l- a-r-p-r-? ---------------------- Cum ajung la aeroport? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Cum ---ng -n---n---- ---ş---i? C-- a---- î- c------ o-------- C-m a-u-g î- c-n-r-l o-a-u-u-? ------------------------------ Cum ajung în centrul oraşului? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Am -e-----de u--t-x-. A- n----- d- u- t---- A- n-v-i- d- u- t-x-. --------------------- Am nevoie de un taxi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. A---e-oi---e-- ha---. A- n----- d- o h----- A- n-v-i- d- o h-r-ă- --------------------- Am nevoie de o hartă. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. A--nev--- ----- -otel. A- n----- d- u- h----- A- n-v-i- d- u- h-t-l- ---------------------- Am nevoie de un hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Vr-a--s----chi-i-- - m---nă. V---- s- î-------- o m------ V-e-u s- î-c-i-i-z o m-ş-n-. ---------------------------- Vreau să închiriez o maşină. 0
Te ir mana kredītkarte. A----es-------e--me- ------d-t. A--- e--- c----- m-- d- c------ A-c- e-t- c-r-e- m-a d- c-e-i-. ------------------------------- Aici este cartea mea de credit. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. A--i---t- p-r----l-m---au--. A--- e--- p------- m-- a---- A-c- e-t- p-r-i-u- m-u a-t-. ---------------------------- Aici este permisul meu auto. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Ce--ste-d- --zu--în-or--? C- e--- d- v---- î- o---- C- e-t- d- v-z-t î- o-a-? ------------------------- Ce este de văzut în oraş? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Merg-----n-c-----l-i-t--ic. M------ î- c------ i------- M-r-e-i î- c-n-r-l i-t-r-c- --------------------------- Mergeţi în centrul istoric. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! F-c-ţi--n--ur-a- --aş--u-. F----- u- t-- a- o-------- F-c-ţ- u- t-r a- o-a-u-u-. -------------------------- Faceţi un tur al oraşului. 0
Aizejiet uz ostu! Me-geţi--n ---t. M------ î- p---- M-r-e-i î- p-r-. ---------------- Mergeţi în port. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Face-i--- t-r-al--o--ul-i. F----- u- t-- a- p-------- F-c-ţ- u- t-r a- p-r-u-u-. -------------------------- Faceţi un tur al portului. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Ce--bi--t-ve-tu--st-c- m-i--xi-tă? C- o-------- t-------- m-- e------ C- o-i-c-i-e t-r-s-i-e m-i e-i-t-? ---------------------------------- Ce obiective turistice mai există? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!