Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   sq Nё qytet

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [njёzetepesё]

Nё qytet

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. D-a t----k-j-----t-ci--i-i-tren-t. D-- t- s---- t- s------- i t------ D-a t- s-k-j t- s-a-i-n- i t-e-i-. ---------------------------------- Dua tё shkoj te stacioni i trenit. 0
Es vēlos uz lidostu. D-- tё-sh--j-n- -e-o-o--. D-- t- s---- n- a-------- D-a t- s-k-j n- a-r-p-r-. ------------------------- Dua tё shkoj nё aeroport. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. D-a-t- --k-- ----e-dёr. D-- t- s---- n- q------ D-a t- s-k-j n- q-n-ё-. ----------------------- Dua tё shkoj nё qendёr. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Si-----h-- t- --aci--- i ------? S- s------ t- s------- i t------ S- s-k-h-t t- s-a-i-n- i t-e-i-? -------------------------------- Si shkohet te stacioni i trenit? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? S--shk-h-t-nё-ae-o---t? S- s------ n- a-------- S- s-k-h-t n- a-r-p-r-? ----------------------- Si shkohet nё aeroport? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? S--s-kohe---ё -endё-? S- s------ n- q------ S- s-k-h-t n- q-n-ё-? --------------------- Si shkohet nё qendёr? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. K-- ne---ё---r --ё taks-. K-- n----- p-- n-- t----- K-m n-v-j- p-r n-ё t-k-i- ------------------------- Kam nevojё pёr njё taksi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. Ka- ---ojё--ё- n-ё--la- -y----. K-- n----- p-- n-- p--- q------ K-m n-v-j- p-r n-ё p-a- q-t-t-. ------------------------------- Kam nevojё pёr njё plan qyteti. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Ka- -evojё -ё- -j--ho--l. K-- n----- p-- n-- h----- K-m n-v-j- p-r n-ё h-t-l- ------------------------- Kam nevojё pёr njё hotel. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Dua-tё--ar--me----a-n-- m----ё. D-- t- m--- m- q--- n-- m------ D-a t- m-r- m- q-r- n-ё m-k-n-. ------------------------------- Dua tё marr me qira njё makinё. 0
Te ir mana kredītkarte. Ur--ё-----r--n-t-me--- k----tit. U------ k----- t--- t- k-------- U-d-ё-o k-r-ё- t-m- t- k-e-i-i-. -------------------------------- Urdhёro kartёn time tё kreditit. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. Urdh-r- --te--ё--t--e. U------ p------- t---- U-d-ё-o p-t-n-ё- t-m-. ---------------------- Urdhёro patentёn time. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Çfar- --n---ё -i--t-j--ё qyt-t? Ç---- m--- t- v------ n- q----- Ç-a-ё m-n- t- v-z-t-j n- q-t-t- ------------------------------- Çfarё mund tё vizitoj nё qytet? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Shk-ni--- --g--n e---etё---ë-q-teti-. S----- n- l----- e v----- t- q------- S-k-n- n- l-g-e- e v-e-ё- t- q-t-t-t- ------------------------------------- Shkoni nё lagjen e vjetёr të qytetit. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! B--- -j- x-ir- nёpё- qyt--. B--- n-- x---- n---- q----- B-n- n-ё x-i-o n-p-r q-t-t- --------------------------- Bёni njё xhiro nёpёr qytet. 0
Aizejiet uz ostu! Sh-oni t- p---i. S----- t- p----- S-k-n- t- p-r-i- ---------------- Shkoni te porti. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! B--i n-- x-i-- nё po-t. B--- n-- x---- n- p---- B-n- n-ё x-i-o n- p-r-. ----------------------- Bёni njё xhiro nё port. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Çfa-ё-ia-vlen tё ---i--sh t-e--r? Ç---- i- v--- t- v------- t------ Ç-a-ё i- v-e- t- v-z-t-s- t-e-ё-? --------------------------------- Çfarё ia vlen tё vizitosh tjetёr? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!