Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   sv I staden

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [tjugofem]

I staden

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. Ja---il--ti-l s--tio-en. J-- v--- t--- s--------- J-g v-l- t-l- s-a-i-n-n- ------------------------ Jag vill till stationen. 0
Es vēlos uz lidostu. J-g----- t-l- -l--pla----. J-- v--- t--- f----------- J-g v-l- t-l- f-y-p-a-s-n- -------------------------- Jag vill till flygplatsen. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Ja-----l-t--- c-ntr--. J-- v--- t--- c------- J-g v-l- t-l- c-n-r-m- ---------------------- Jag vill till centrum. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Hur--o---- j-g--i-- st--io-en? H-- k----- j-- t--- s--------- H-r k-m-e- j-g t-l- s-a-i-n-n- ------------------------------ Hur kommer jag till stationen? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? H---kom-e- -ag -il- fl-g-l--sen? H-- k----- j-- t--- f----------- H-r k-m-e- j-g t-l- f-y-p-a-s-n- -------------------------------- Hur kommer jag till flygplatsen? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? H-r----me------ti-----n-ru-? H-- k----- j-- t--- c------- H-r k-m-e- j-g t-l- c-n-r-m- ---------------------------- Hur kommer jag till centrum? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. Jag-behöve--en t---. J-- b------ e- t---- J-g b-h-v-r e- t-x-. -------------------- Jag behöver en taxi. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. J-g b--öv-r--n--t-d--arta. J-- b------ e- s---------- J-g b-h-v-r e- s-a-s-a-t-. -------------------------- Jag behöver en stadskarta. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Ja--b--öve- --- h-t-ll. J-- b------ e-- h------ J-g b-h-v-r e-t h-t-l-. ----------------------- Jag behöver ett hotell. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. J-- --u-l--vi--a h-ra-e- -il. J-- s----- v---- h--- e- b--- J-g s-u-l- v-l-a h-r- e- b-l- ----------------------------- Jag skulle vilja hyra en bil. 0
Te ir mana kredītkarte. H-r är----t--o-tok--t. H-- ä- m--- k--------- H-r ä- m-t- k-n-o-o-t- ---------------------- Här är mitt kontokort. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. Hä---r mi-----r----. H-- ä- m--- k------- H-r ä- m-t- k-r-o-t- -------------------- Här är mitt körkort. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Va- -i--s --- a----e-i---ad-n? V-- f---- d-- a-- s- i s------ V-d f-n-s d-t a-t s- i s-a-e-? ------------------------------ Vad finns det att se i staden? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! G- ---am-a s--n. G- i g---- s---- G- i g-m-a s-a-. ---------------- Gå i gamla stan. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Ta e- -u-d-ur ge-o---tad--. T- e- r------ g---- s------ T- e- r-n-t-r g-n-m s-a-e-. --------------------------- Ta en rundtur genom staden. 0
Aizejiet uz ostu! Gå-ti-l-hamne-. G- t--- h------ G- t-l- h-m-e-. --------------- Gå till hamnen. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! Ta e- -ur - ha---n. T- e- t-- i h------ T- e- t-r i h-m-e-. ------------------- Ta en tur i hamnen. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Vi--a--------e-e------s---t-ann--s? V---- s---------- f---- d-- a------ V-l-a s-v-r-h-t-r f-n-s d-t a-n-r-? ----------------------------------- Vilka sevärdheter finns det annars? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!