Sarunvārdnīca

lv Pilsētā   »   tr Şehirde

25 [divdesmit pieci]

Pilsētā

Pilsētā

25 [yirmi beş]

Şehirde

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Es vēlos uz staciju. T-e- ---a-yo--na-gi--e----t---ru-. T--- i---------- g----- i--------- T-e- i-t-s-o-u-a g-t-e- i-t-y-r-m- ---------------------------------- Tren istasyonuna gitmek istiyorum. 0
Es vēlos uz lidostu. H--ali-anına gi---k-istiyoru-. H----------- g----- i--------- H-v-l-m-n-n- g-t-e- i-t-y-r-m- ------------------------------ Havalimanına gitmek istiyorum. 0
Es vēlos uz pilsētas centru. Şeh-- m-r-ezine--i-me- i----o-um. Ş---- m-------- g----- i--------- Ş-h-r m-r-e-i-e g-t-e- i-t-y-r-m- --------------------------------- Şehir merkezine gitmek istiyorum. 0
Kā es varu nokļūt uz staciju? Tre-----a-y--u-- na--l gi--r-m? T--- i---------- n---- g------- T-e- i-t-s-o-u-a n-s-l g-d-r-m- ------------------------------- Tren istasyonuna nasıl giderim? 0
Kā es varu nokļūt uz lidostu? Ha--li-a-ı-----s-l -i-e-im? H----------- n---- g------- H-v-l-m-n-n- n-s-l g-d-r-m- --------------------------- Havalimanına nasıl giderim? 0
Kā es varu nokļūt uz pilsētas centru? Ş-----me-k--in---a-ı- -i----m? Ş---- m-------- n---- g------- Ş-h-r m-r-e-i-e n-s-l g-d-r-m- ------------------------------ Şehir merkezine nasıl giderim? 0
Man ir nepieciešams taksometrs. B----aks--- iht-y-------r. B-- t------ i-------- v--- B-r t-k-i-e i-t-y-c-m v-r- -------------------------- Bir taksiye ihtiyacım var. 0
Man ir nepieciešams pilsētas plāns. B-r --h-r h---t--ına-i---y--ı- v-r. B-- ş---- h--------- i-------- v--- B-r ş-h-r h-r-t-s-n- i-t-y-c-m v-r- ----------------------------------- Bir şehir haritasına ihtiyacım var. 0
Man ir nepieciešama viesnīca. Bir ot--e-i-t-y--ım--a-. B-- o---- i-------- v--- B-r o-e-e i-t-y-c-m v-r- ------------------------ Bir otele ihtiyacım var. 0
Es vēlos īrēt automašīnu. Bir----ba-ki--lam---i---yor-m. B-- a---- k-------- i--------- B-r a-a-a k-r-l-m-k i-t-y-r-m- ------------------------------ Bir araba kiralamak istiyorum. 0
Te ir mana kredītkarte. İşte-kr----k---ım. İ--- k---- k------ İ-t- k-e-i k-r-ı-. ------------------ İşte kredi kartım. 0
Te ir mana autovadītāja apliecība. İ--e-s-rüc----lg--. İ--- s----- b------ İ-t- s-r-c- b-l-e-. ------------------- İşte sürücü belgem. 0
Ko var pilsētā apskatīt? Ş---r-e-görü-ecek-n--v-r? Ş------ g-------- n- v--- Ş-h-r-e g-r-l-c-k n- v-r- ------------------------- Şehirde görülecek ne var? 0
Aizejiet uz vecpilsētu! Şeh--- -s-- kısm--------niz. Ş----- e--- k------ g------- Ş-h-i- e-k- k-s-ı-a g-d-n-z- ---------------------------- Şehrin eski kısmına gidiniz. 0
Dodieties ekskursijā pa pilsētu! Ş--ir t--u-at-n--. Ş---- t--- a------ Ş-h-r t-r- a-ı-ı-. ------------------ Şehir turu atınız. 0
Aizejiet uz ostu! Lima-a---d-niz. L----- g------- L-m-n- g-d-n-z- --------------- Limana gidiniz. 0
Dodieties ekskursijā pa ostu! L---n-tur- ya-ını-. L---- t--- y------- L-m-n t-r- y-p-n-z- ------------------- Liman turu yapınız. 0
Kādas ievērības cienīgas vietas te vēl ir? Görül-eye---ğ-- ------n-l-r v--? G-------- d---- b---- n---- v--- G-r-l-e-e d-ğ-r b-ş-a n-l-r v-r- -------------------------------- Görülmeye değer başka neler var? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Slāvu valodas

Slāvu valoda ir dzimtā valoda 300 miljoniem cilvēku. Slāvu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes. Pastāv apmēram 20 slāvu valodas. No tām visievērojamākā ir krievu valoda. Vairāk kā 150 miljoniem tā ir dzimtā valoda. Tad seko poļu un krievu valodas ar 50 miljonu no katras. Valodniecībā slāvu valoda dalās atsevišķās grupās. Pastāv rietumslāvu, austrumslāvu un dienvidslāvu valodas. Pie rietumslāvu valodām pieder poļu, čehu un slāvu valodas. Pie austrumslāvu valodām - krievu, ukraiņu un baltkrievu. Un dienvidslāvu valodas - serbu, horvātu un bulgāru. Bez tām ir vēl citas slāvu valodas. Bet šajās valodās runā salīdzinoši maz cilvēku. Slāvu valodas izriet no vienotas proto valodas. Katra valoda sāka attīstīties salīdzinošivēlu. Tādēļ tās ir jaunākas par ģermāņu un romāņu valodām. Lielākā daļa slāvu leksikas ir līdzīga viena otrai. Tas ir tāpēc, ka tās atdalījās viena no otras salīdzinoši vēlu. No zinātniskā skatu punkta, slāvu valodas ir konservatīvas. Tas nozīmē, ka tajās vēl tiek izmantota sena uzbūve. Citas indoeiropiešu valodas ir pazaudējušas šīs senās formas. Tādēļ slāvu valodas ir ļoti interesanti pētīt. Tās pētot, var spriest par agrāk izmantotām valodām. Šādā veidā pētnieki cer izsekot līdz indoeiropiešu valodām. Dažu patskaņu izmantojums raksturo slāvu valodas. Bez tam, slāvu valodai ir vairākas skaņas, kuras nevar saklausīt citās valodās. Parasti rietumeiropiešiem ir problēmas ar izrunu. Bet bez uztraukuma - viss būs kārtībā! Poļu valodā: Wszystko będzie dobrze!