Sarunvārdnīca

lv Dabā   »   sk V prírode

26 [divdesmit seši]

Dabā

Dabā

26 [dvadsaťšesť]

V prírode

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Vai tu tur redzi torni? Vi----ta-t- ----? V---- t---- v---- V-d-š t-m-ú v-ž-? ----------------- Vidíš tamtú vežu? 0
Vai tu tur redzi kalnu? Vi-íš----t-- v-c-? V---- t----- v---- V-d-š t-m-e- v-c-? ------------------ Vidíš tamten vrch? 0
Vai tu tur redzi ciematu? Vidíš-t---ú de--nu? V---- t---- d------ V-d-š t-m-ú d-d-n-? ------------------- Vidíš tamtú dedinu? 0
Vai tu tur redzi upi? V--í- t---- -i--u? V---- t---- r----- V-d-š t-m-ú r-e-u- ------------------ Vidíš tamtú rieku? 0
Vai tu tur redzi tiltu? V--í- ta---- m--t? V---- t----- m---- V-d-š t-m-e- m-s-? ------------------ Vidíš tamten most? 0
Vai tu tur redzi ezeru? V-dí-----to -----o? V---- t---- j------ V-d-š t-m-o j-z-r-? ------------------- Vidíš tamto jazero? 0
Tas putns man patīk. Ta-ten--tá---a m--páč-. T----- v--- s- m- p---- T-m-e- v-á- s- m- p-č-. ----------------------- Tamten vták sa mi páči. 0
Tas koks man patīk. Ta-----s---- ---mi-páč-. T----- s---- s- m- p---- T-m-e- s-r-m s- m- p-č-. ------------------------ Tamten strom sa mi páči. 0
Tas akmens man patīk. Tam--- k-meň-s---i -áč-. T----- k---- s- m- p---- T-m-e- k-m-ň s- m- p-č-. ------------------------ Tamten kameň sa mi páči. 0
Tas parks man patīk. T-m-e---ar- s- m- -á--. T----- p--- s- m- p---- T-m-e- p-r- s- m- p-č-. ----------------------- Tamten park sa mi páči. 0
Tas dārzs man patīk. Tam-á záh-ada--a--i--á-i. T---- z------ s- m- p---- T-m-á z-h-a-a s- m- p-č-. ------------------------- Tamtá záhrada sa mi páči. 0
Šī puķe man patīk. T-mten-k-e-----mi p-č-. T----- k--- s- m- p---- T-m-e- k-e- s- m- p-č-. ----------------------- Tamten kvet sa mi páči. 0
Man tas šķiet jauks. P--i sa m- --. P--- s- m- t-- P-č- s- m- t-. -------------- Páči sa mi to. 0
Man tas šķiet interesants. J- t----u-íma--. J- t- z--------- J- t- z-u-í-a-é- ---------------- Je to zaujímavé. 0
Man tas šķiet brīnumskaists. J- -o nád-er--. J- t- n-------- J- t- n-d-e-n-. --------------- Je to nádherné. 0
Man tas šķiet neglīts. Je-t--š-ar--é. J- t- š------- J- t- š-a-e-é- -------------- Je to škaredé. 0
Man tas šķiet garlaicīgs. J--t---u-né. J- t- n----- J- t- n-d-é- ------------ Je to nudné. 0
Man tas šķiet šausmīgs. Je-to --oz--. J- t- h------ J- t- h-o-n-. ------------- Je to hrozné. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas un parunas

Katrā valodā ir parunas. Tām ir nozīmīga nacionālās identitātes loma. Parunās atspoguļojas valsts normas un vērtības. To forma ir vispārēji pazīstama un fiksēta, to nevar pārveidot. Parunas ir īsas un kodolīgas. Parunās bieži izmanto metaforas. Vairākas parunas ir poētiski veidotas. Liela daļa parunu dod padomu vai noteikumu kā rīkoties. Bet dažas parunas izpauž kritiku. Parunās bieži tiek izmantoti stereotipi. Tātad, tās var būt par kādu tautu tispiskajām iezīmēm. Parunām ir ļoti sena tradīcija. Jau Aristotelis tās cildināja kā īsus fiolozofiskus gabali. Tās ir svarīgas stilistisks instruments retorikā un literatūrā. Viņas padara īpašs tas, ka tās vienmēr ir aktuālilas. Parunām ir veltīta veselas valodniecības nozare. Daudzas parunas atrodamas vairākās valodās. Tādēļ tās var būt leksiski vienādas. Tādā gadījumā, dažādu valodu pārstāvji izmanto vienus un tos pašus vārdus. Bellende Hunde beißen nicht, Perro que ladra no muerde. (DE-ES) Citas parunas ir līdzīgas semantiski. Tas nozīmē, ka tiek izmantoti dažādi vārdi, bet nozīme - vienāda. Appeler un chat un chat, Dire pane al pane e vino al vino. (FR-IT) Tā dažādas parunas palīdz iepazīt citus cilvēkus un kultūras. Pašas interesantākās parunas ir tās, kas atrodamas visā pasaulē. Tās ir par cilvēka dzīves ‘galvenajām’ tēmām. Parunas arī attaino pasaules pieredzi. Tās parāda, ka mēs visi esam vienādi - neskatoties uz valodu, kādā mēs runājam.