Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   da I toget

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [fireogtredive]

I toget

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Er-d---t-get -il---rl--? E- d-- t---- t-- B------ E- d-t t-g-t t-l B-r-i-? ------------------------ Er det toget til Berlin? 0
Cikos atiet vilciens? Hv-r-å- går-----t? H------ g-- t----- H-o-n-r g-r t-g-t- ------------------ Hvornår går toget? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? H--r--- -n-----r-t-g-- --l---rl--? H------ a------- t---- t-- B------ H-o-n-r a-k-m-e- t-g-t t-l B-r-i-? ---------------------------------- Hvornår ankommer toget til Berlin? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? U---k-ld-----------m-e for-i? U-------- m- j-- k---- f----- U-d-k-l-, m- j-g k-m-e f-r-i- ----------------------------- Undskyld, må jeg komme forbi? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. J-g-t-or--d-t -r mi- p-ad-. J-- t---- d-- e- m-- p----- J-g t-o-, d-t e- m-n p-a-s- --------------------------- Jeg tror, det er min plads. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. Jeg-t-o-- -- s-d--r--å---- ----s. J-- t---- d- s----- p- m-- p----- J-g t-o-, d- s-d-e- p- m-n p-a-s- --------------------------------- Jeg tror, du sidder på min plads. 0
Kur ir guļamvagons? H-o- -- ---evog--n? H--- e- s---------- H-o- e- s-v-v-g-e-? ------------------- Hvor er sovevognen? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. Sov-vo-n-n-e- - -en-----r-t- -el a- tog-t. S--------- e- i d-- b------- d-- a- t----- S-v-v-g-e- e- i d-n b-g-r-t- d-l a- t-g-t- ------------------------------------------ Sovevognen er i den bagerste del af toget. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. Og h--r-er spi--vo-nen? – I-de- -o--e-te--el. O- h--- e- s----------- – I d-- f------- d--- O- h-o- e- s-i-e-o-n-n- – I d-n f-r-e-t- d-l- --------------------------------------------- Og hvor er spisevognen? – I den forreste del. 0
Vai es varu gulēt lejā? Må jeg-s--- ----rs-? M- j-- s--- n------- M- j-g s-v- n-d-r-t- -------------------- Må jeg sove nederst? 0
Vai es varu gulēt vidū? M---eg-s-ve ----d-en? M- j-- s--- i m------ M- j-g s-v- i m-d-e-? --------------------- Må jeg sove i midten? 0
Vai es varu gulēt augšā? Må j-g --v--øve-st? M- j-- s--- ø------ M- j-g s-v- ø-e-s-? ------------------- Må jeg sove øverst? 0
Kad mēs būsim pie robežas? H--rn----r--i ----g-ænsen? H------ e- v- v-- g------- H-o-n-r e- v- v-d g-æ-s-n- -------------------------- Hvornår er vi ved grænsen? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? H-or l--ge ---e- t-ren---l --rl--? H--- l---- v---- t---- t-- B------ H-o- l-n-e v-r-r t-r-n t-l B-r-i-? ---------------------------------- Hvor længe varer turen til Berlin? 0
Vai vilciens kavējas? E------t -ors-n---? E- t---- f--------- E- t-g-t f-r-i-k-t- ------------------- Er toget forsinket? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? H---du n---- -t -----i? H-- d- n---- a- l--- i- H-r d- n-g-t a- l-s- i- ----------------------- Har du noget at læse i? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Ka--m-n-f- nog----t -p-se--- dri-ke---r? K-- m-- f- n---- a- s---- o- d----- h--- K-n m-n f- n-g-t a- s-i-e o- d-i-k- h-r- ---------------------------------------- Kan man få noget at spise og drikke her? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? V-l d- -ære-----enli- a- v-----mig---okk-n--? V-- d- v--- s- v----- a- v---- m-- k------ 7- V-l d- v-r- s- v-n-i- a- v-k-e m-g k-o-k-n 7- --------------------------------------------- Vil du være så venlig at vække mig klokken 7? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.