Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   et Rongis

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [kolmkümmend neli]

Rongis

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Ka----- -----n--B--li-n-? K-- s-- o- r--- B-------- K-s s-e o- r-n- B-r-i-n-? ------------------------- Kas see on rong Berliini? 0
Cikos atiet vilciens? Mil--l---n--v--j-b? M----- r--- v------ M-l-a- r-n- v-l-u-? ------------------- Millal rong väljub? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? M---al -õu-- r----B-rli-ni? M----- j---- r--- B-------- M-l-a- j-u-b r-n- B-r-i-n-? --------------------------- Millal jõuab rong Berliini? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? V--an--s-, -as--a ---ksin--ö---? V--------- k-- m- s------ m----- V-b-n-u-t- k-s m- s-a-s-n m-ö-a- -------------------------------- Vabandust, kas ma saaksin mööda? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. Ma------- et --e-o---i-- --h-. M- a----- e- s-- o- m--- k---- M- a-v-n- e- s-e o- m-n- k-h-. ------------------------------ Ma arvan, et see on minu koht. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. Ma-arv-n---- ---i-t-------- ---al. M- a----- e- t- i----- m--- k----- M- a-v-n- e- t- i-t-t- m-n- k-h-l- ---------------------------------- Ma arvan, et te istute minu kohal. 0
Kur ir guļamvagons? K-- o---a---i-vag-n? K-- o- m------------ K-s o- m-g-m-s-a-u-? -------------------- Kus on magamisvagun? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. Mag--is-ag---o----n-i ta-um---s -ts--. M----------- o- r---- t-------- o----- M-g-m-s-a-u- o- r-n-i t-g-m-s-s o-s-s- -------------------------------------- Magamisvagun on rongi tagumises otsas. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. Ja--u- -----s-o-a-ivagu---– E-s-t---. J- k-- o- r-------------- – E-------- J- k-s o- r-s-o-a-i-a-u-? – E-s-t-a-. ------------------------------------- Ja kus on restoranivagun? – Eesotsas. 0
Vai es varu gulēt lejā? Ka--m- -õ-- ----maga-a? K-- m- v--- a-- m------ K-s m- v-i- a-l m-g-d-? ----------------------- Kas ma võin all magada? 0
Vai es varu gulēt vidū? Kas-ma võ-- ke---- --gad-? K-- m- v--- k----- m------ K-s m- v-i- k-s-e- m-g-d-? -------------------------- Kas ma võin keskel magada? 0
Vai es varu gulēt augšā? Ka--m-----n üleval-m-ga--? K-- m- v--- ü----- m------ K-s m- v-i- ü-e-a- m-g-d-? -------------------------- Kas ma võin üleval magada? 0
Kad mēs būsim pie robežas? M-l-----e-p-i-ile -õu---? M----- m- p------ j------ M-l-a- m- p-i-i-e j-u-m-? ------------------------- Millal me piirile jõuame? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Ku- kaua-k--ta- s-it B------i? K-- k--- k----- s--- B-------- K-i k-u- k-s-a- s-i- B-r-i-n-? ------------------------------ Kui kaua kestab sõit Berliini? 0
Vai vilciens kavējas? Ka- r-n--hi-----? K-- r--- h------- K-s r-n- h-l-n-b- ----------------- Kas rong hilineb? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Ka- -eil--n mida-i ------? K-- t--- o- m----- l------ K-s t-i- o- m-d-g- l-g-d-? -------------------------- Kas teil on midagi lugeda? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? K-s-s--- -a-k- -i---- s-----a-juua? K-- s--- s---- m----- s--- j- j---- K-s s-i- s-a-s m-d-g- s-ü- j- j-u-? ----------------------------------- Kas siin saaks midagi süüa ja juua? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? Ka- -- ä-a-a-s-t- ---- palu---e-- -.-0? K-- t- ä--------- m--- p---- k--- 7---- K-s t- ä-a-a-s-t- m-n- p-l-n k-l- 7-0-? --------------------------------------- Kas te ärataksite mind palun kell 7.00? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.