Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   hu A vonatban

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [harmincnégy]

A vonatban

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Ez a v---- m--- B-------? Ez a vonat megy Berlinbe? 0
Cikos atiet vilciens? Mi--- i---- a v----? Mikor indul a vonat? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? Mi--- é------ m-- a v---- B-------? Mikor érkezik meg a vonat Berlinbe? 0
   
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? Bo------- e-------- ö- m------? Bocsánat, elmehetek ön mellett? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. Az- h------ e- a- é- h-----. Azt hiszem, ez az én helyem. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. Az- h------ ö- a- é- h------- ü-. Azt hiszem, ön az én helyemen ül. 0
   
Kur ir guļamvagons? Ho- v-- a h--------? Hol van a hálókocsi? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. A v---- v---- v-- a h--------. A vonat végén van a hálókocsi. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. Ho- v-- a- é----------? – A- e-----. Hol van az étkezőkocsi? – Az elején. 0
   
Vai es varu gulēt lejā? Al------- l---? Aludhatok lent? 0
Vai es varu gulēt vidū? Al------- k------? Aludhatok középen? 0
Vai es varu gulēt augšā? Al------- f---? Aludhatok fent? 0
   
Kad mēs būsim pie robežas? Mi--- é---- a h------? Mikor érünk a határra? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Me---- i---- t--- a- ú- B-------? Mennyi ideig tart az út Berlinig? 0
Vai vilciens kavējas? Ké--- a v----? Késik a vonat? 0
   
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Va- v----- o------------? Van valami olvasnivalója? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Le--- i-- v----- e---- é- i-------- k----? Lehet itt valami enni- és innivalót kapni? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? Fe-------- k---- h-- ó-----? Felkeltene kérem hét órakor? 0
   

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.