Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   ku On the train

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [sî û çar]

On the train

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Ev t-ê---Be-l-nê-ye? E- t---- B------ y-- E- t-ê-a B-r-î-ê y-? -------------------- Ev trêna Berlînê ye? 0
Cikos atiet vilciens? Tr-- k-ng- --d-b-? T--- k---- r------ T-ê- k-n-î r-d-b-? ------------------ Trên kengî radibe? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? T-ên--e--î b-g----e-Be--înê? T--- k---- b------- B------- T-ê- k-n-î b-g-h-j- B-r-î-ê- ---------------------------- Trên kengî bigihîje Berlînê? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? Bibo--n- d----i--de--a--b--i-? B------- d------ d----- b----- B-b-r-n- d-k-r-m d-r-a- b-b-m- ------------------------------ Biborin, dikarim derbas bibim? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. Ez --werim e- -e- --h--m-n e. E- b------ e- d-- c--- m-- e- E- b-w-r-m e- d-r c-h- m-n e- ----------------------------- Ez bawerim ev der cihê min e. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. E- baw--im------i-c-h----n-d- r----i-. E- b------ h-- d- c--- m-- d- r------- E- b-w-r-m h-n d- c-h- m-n d- r-d-n-n- -------------------------------------- Ez bawerim hûn di cihê min de rûdinin. 0
Kur ir guļamvagons? W--ona-b- niv-n l- -û y-? W----- b- n---- l- k- y-- W-g-n- b- n-v-n l- k- y-? ------------------------- Wagona bi nivîn li kû ye? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. Wa-o----ini----d--d--iy- -rê-------e. W----- b------ d- d----- t---- d- y-- W-g-n- b-n-v-n d- d-w-y- t-ê-ê d- y-. ------------------------------------- Wagona binivîn di dawiya trênê de ye. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. Û wa--n- x--r-nê-li----ye? --i-ser- -e. Û w----- x------ l- k- y-- --- s--- d-- Û w-g-n- x-a-i-ê l- k- y-? --i s-r- d-. --------------------------------------- Û wagona xwarinê li kû ye? -Di serî de. 0
Vai es varu gulēt lejā? Ez dika--- -- j--ê-r-ke---? E- d------ l- j--- r------- E- d-k-r-m l- j-r- r-k-v-m- --------------------------- Ez dikarim li jêrê rakevim? 0
Vai es varu gulēt vidū? E- d-k-rim ---n-v-n-- d----k-vi-? E- d------ d- n------ d- r------- E- d-k-r-m d- n-v-n-ê d- r-k-v-m- --------------------------------- Ez dikarim di navendê de rakevim? 0
Vai es varu gulēt augšā? Ez di-ar----i j--ê -a--vim? E- d------ l- j--- r------- E- d-k-r-m l- j-r- r-k-v-m- --------------------------- Ez dikarim li jorê rakevim? 0
Kad mēs būsim pie robežas? Em - kengî-d--s----ê -e -in? E- ê k---- d- s----- d- b--- E- ê k-n-î d- s-n-r- d- b-n- ---------------------------- Em ê kengî di sînorê de bin? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Çûyi-----r---ê-çi--sî d-----? Ç----- B------ ç----- d------ Ç-y-n- B-r-î-ê ç-q-s- d-k-ş-? ----------------------------- Çûyina Berlînê çiqasî dikêşe? 0
Vai vilciens kavējas? T--n-d---n-----î-ye? T--- d----- m--- y-- T-ê- d-r-n- m-y- y-? -------------------- Trên dereng mayî ye? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Ti--ekî---- b--w--i---ey-? T------ h-- b------- h---- T-ş-e-î h-n b-x-î-i- h-y-? -------------------------- Tiştekî hûn bixwînin heye? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Li--i---i-tê---w-ri----v-xwar--ê--e-d---ibi-? L- v-- t----- x----- û v-------- p---- d----- L- v-r t-ş-ê- x-a-i- û v-x-a-i-ê p-y-a d-b-n- --------------------------------------------- Li vir tiştên xwarin û vexwarinê peyda dibin? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? H-n --k------in d- s----7:0-an -e-h--ya- -i------ k-rem--x-e --? H-- d------ m-- d- s--- 7----- d- h----- b---- j- k----- x-- r-- H-n d-k-r-n m-n d- s-e- 7-0-a- d- h-ş-a- b-k-n j- k-r-m- x-e r-? ---------------------------------------------------------------- Hûn dikarin min di saet 7:00an de hişyar bikin ji kerema xwe re? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.