Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   mk Во воз

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [триесет и четири]

34 [triyesyet i chyetiri]

Во воз

[Vo voz]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Да---о---- -оз-- з- -ерли-? Д--- о-- е в---- з- Б------ Д-л- о-а е в-з-т з- Б-р-и-? --------------------------- Дали ова е возот за Берлин? 0
Dal- -va-y--v---- za--y--l--? D--- o-- y- v---- z- B------- D-l- o-a y- v-z-t z- B-e-l-n- ----------------------------- Dali ova ye vozot za Byerlin?
Cikos atiet vilciens? Ко-- тр--у-а----о-? К--- т------ в----- К-г- т-г-у-а в-з-т- ------------------- Кога тргнува возот? 0
K--u- -r---o-----o--t? K---- t-------- v----- K-g-a t-g-n-o-a v-z-t- ---------------------- Kogua trgunoova vozot?
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? К-г- -ри----н--а-в-з---в---е--и-? К--- п---------- в---- в- Б------ К-г- п-и-т-г-у-а в-з-т в- Б-р-и-? --------------------------------- Кога пристигнува возот во Берлин? 0
K-gu--pris--g-noova vozot-v---ye-lin? K---- p------------ v---- v- B------- K-g-a p-i-t-g-n-o-a v-z-t v- B-e-l-n- ------------------------------------- Kogua pristigunoova vozot vo Byerlin?
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? П-ост--е- --е-- ли--- п-----м? П-------- с---- л- д- п------- П-о-т-т-, с-е-м л- д- п-м-н-м- ------------------------------ Простете, смеам ли да поминам? 0
P-----e--e- s------l---a-po-ina-? P---------- s----- l- d- p------- P-o-t-e-y-, s-y-a- l- d- p-m-n-m- --------------------------------- Prostyetye, smyeam li da pominam?
Es domāju, tā ir mana vieta. Мис-----ек- ов- - мо-т----ст-. М----- д--- о-- е м---- м----- М-с-а- д-к- о-а е м-е-о м-с-о- ------------------------------ Мислам дека ова е моето место. 0
Mi-l-m--y-ka -va-ye-m---to m-e-to. M----- d---- o-- y- m----- m------ M-s-a- d-e-a o-a y- m-y-t- m-e-t-. ---------------------------------- Mislam dyeka ova ye moyeto myesto.
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. М-сл-м-де-- В-е-с-ди-е-н- мое----е---. М----- д--- В-- с----- н- м---- м----- М-с-а- д-к- В-е с-д-т- н- м-е-о м-с-о- -------------------------------------- Мислам дека Вие седите на моето место. 0
M-sla---y--- --y- s-----y- na ---e-o m-esto. M----- d---- V--- s------- n- m----- m------ M-s-a- d-e-a V-y- s-e-i-y- n- m-y-t- m-e-t-. -------------------------------------------- Mislam dyeka Viye syeditye na moyeto myesto.
Kur ir guļamvagons? К--е е-ваго-от -а---и--е? К--- е в------ з- с------ К-д- е в-г-н-т з- с-и-њ-? ------------------------- Каде е вагонот за спиење? 0
K-d-e--e-v-g----- -a s--yeњye? K---- y- v------- z- s-------- K-d-e y- v-g-o-o- z- s-i-e-y-? ------------------------------ Kadye ye vaguonot za spiyeњye?
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. В-гон-т -- спи--е-е на-кра-----д ----т. В------ з- с----- е н- к----- о- в----- В-г-н-т з- с-и-њ- е н- к-а-о- о- в-з-т- --------------------------------------- Вагонот за спиење е на крајот од возот. 0
V-g--no---- s------e-y---- kr-ј-t od vo--t. V------- z- s------- y- n- k----- o- v----- V-g-o-o- z- s-i-e-y- y- n- k-a-o- o- v-z-t- ------------------------------------------- Vaguonot za spiyeњye ye na kraјot od vozot.
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. А ка---е-ва-о-о---а --д--е? - -а---ч-токот. А к--- е в------ з- ј------ – Н- п--------- А к-д- е в-г-н-т з- ј-д-њ-? – Н- п-ч-т-к-т- ------------------------------------------- А каде е вагонот за јадење? – На почетокот. 0
A-kad---y--va--onot-z- -a----ye?-– -a p----e-oko-. A k---- y- v------- z- ј-------- – N- p----------- A k-d-e y- v-g-o-o- z- ј-d-e-y-? – N- p-c-y-t-k-t- -------------------------------------------------- A kadye ye vaguonot za јadyeњye? – Na pochyetokot.
Vai es varu gulēt lejā? Можам-ли да с-иј----ол-? М---- л- д- с----- д---- М-ж-м л- д- с-и-а- д-л-? ------------------------ Можам ли да спијам долу? 0
Mo-a--l---a-----a-----oo? M---- l- d- s----- d----- M-ʐ-m l- d- s-i-a- d-l-o- ------------------------- Moʐam li da spiјam doloo?
Vai es varu gulēt vidū? М--а--л- -а---и--м -----е-----а? М---- л- д- с----- в- с--------- М-ж-м л- д- с-и-а- в- с-е-и-а-а- -------------------------------- Можам ли да спијам во средината? 0
Mo--m-l--d- s--ј-m -o s-y-dina--? M---- l- d- s----- v- s---------- M-ʐ-m l- d- s-i-a- v- s-y-d-n-t-? --------------------------------- Moʐam li da spiјam vo sryedinata?
Vai es varu gulēt augšā? Мо-ам -- -а -пиј-м г-р-? М---- л- д- с----- г---- М-ж-м л- д- с-и-а- г-р-? ------------------------ Можам ли да спијам горе? 0
M--am-li-d--s---am guo-y-? M---- l- d- s----- g------ M-ʐ-m l- d- s-i-a- g-o-y-? -------------------------- Moʐam li da spiјam guorye?
Kad mēs būsim pie robežas? Ког- ќ- ---ем- ---г---и----? К--- ќ- б----- н- г--------- К-г- ќ- б-д-м- н- г-а-и-а-а- ---------------------------- Кога ќе бидеме на границата? 0
K-gua-k-ye bi-y--ye-na---ra-itz-ta? K---- k--- b------- n- g----------- K-g-a k-y- b-d-e-y- n- g-r-n-t-a-a- ----------------------------------- Kogua kjye bidyemye na guranitzata?
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? К--к- --л-о--р-е п-т------о -о--ер---? К---- д---- т--- п--------- д- Б------ К-л-у д-л-о т-а- п-т-в-њ-т- д- Б-р-и-? -------------------------------------- Колку долго трае патувањето до Берлин? 0
Ko-----d----- ----e pato---њ-----do ---r--n? K----- d----- t---- p----------- d- B------- K-l-o- d-l-u- t-a-e p-t-o-a-y-t- d- B-e-l-n- -------------------------------------------- Kolkoo dolguo traye patoovaњyeto do Byerlin?
Vai vilciens kavējas? Д------з-т-д-цни? Д--- в---- д----- Д-л- в-з-т д-ц-и- ----------------- Дали возот доцни? 0
Da-i v---t--o-zni? D--- v---- d------ D-l- v-z-t d-t-n-? ------------------ Dali vozot dotzni?
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Им--- -и-неш------ч-та--? И---- л- н---- з- ч------ И-а-е л- н-ш-о з- ч-т-њ-? ------------------------- Имате ли нешто за читање? 0
Im-tye-li nyes-to--- chitaњ-e? I----- l- n------ z- c-------- I-a-y- l- n-e-h-o z- c-i-a-y-? ------------------------------ Imatye li nyeshto za chitaњye?
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Мож--л--ч--е--о--е д- -о--е-н---- -а ј-д--е - за-п----? М--- л- ч---- о--- д- д---- н---- з- ј----- и з- п----- М-ж- л- ч-в-к о-д- д- д-б-е н-ш-о з- ј-д-њ- и з- п-е-е- ------------------------------------------------------- Може ли човек овде да добие нешто за јадење и за пиење? 0
M-ʐy--li cho---- --dy- --------- -yesh-o z- ј--ye----i--a ----њ-e? M---- l- c------ o---- d- d----- n------ z- ј------- i z- p------- M-ʐ-e l- c-o-y-k o-d-e d- d-b-y- n-e-h-o z- ј-d-e-y- i z- p-y-њ-e- ------------------------------------------------------------------ Moʐye li chovyek ovdye da dobiye nyeshto za јadyeњye i za piyeњye?
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? Д-л- -и-м---аз-у---- -о 7----ч---т -- мол--? Д--- б- м- р-------- в- 7--- ч---- В- м----- Д-л- б- м- р-з-у-и-е в- 7-0- ч-с-т В- м-л-м- -------------------------------------------- Дали би ме разбудиле во 7.00 часот Ве молам? 0
D--i-b---ye -az---di-----o 7-0- ch-sot-V----o-am? D--- b- m-- r---------- v- 7--- c----- V-- m----- D-l- b- m-e r-z-o-d-l-e v- 7-0- c-a-o- V-e m-l-m- ------------------------------------------------- Dali bi mye razboodilye vo 7.00 chasot Vye molam?

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.