С-а---ый------ ----нце -ое--а.
С------- в---- в к---- п------
С-а-ь-ы- в-г-н в к-н-е п-е-д-.
------------------------------
Спальный вагон в конце поезда. 0 S-al---y-v--o--- -on--- p-y--d-.S------- v---- v k----- p-------S-a-ʹ-y- v-g-n v k-n-s- p-y-z-a---------------------------------Spalʹnyy vagon v kontse poyezda.
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā.
А-г----аг------то-ан? --- голо---п-езд-.
А г-- в-------------- – В г----- п------
А г-е в-г-н-р-с-о-а-? – В г-л-в- п-е-д-.
----------------------------------------
А где вагон-ресторан? – В голове поезда. 0 A gd- v-gon--e-to-an--- - golov----ye-da.A g-- v-------------- – V g----- p-------A g-e v-g-n-r-s-o-a-? – V g-l-v- p-y-z-a------------------------------------------A gde vagon-restoran? – V golove poyezda.
Vairāk valodu
Noklikšķiniet uz karoga!
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā.
М--но-я----у-с-а-- -а -иж-ей-по--е?
М---- я б--- с---- н- н----- п-----
М-ж-о я б-д- с-а-ь н- н-ж-е- п-л-е-
-----------------------------------
Можно я буду спать на нижней полке? 0 M--h-- -- -u-u s-atʹ na n-z-----pol-e?M----- y- b--- s---- n- n------ p-----M-z-n- y- b-d- s-a-ʹ n- n-z-n-y p-l-e---------------------------------------Mozhno ya budu spatʹ na nizhney polke?
Можно --б-д- --а-ь-н--ср-д-е--пол-е?
М---- я б--- с---- н- с------ п-----
М-ж-о я б-д- с-а-ь н- с-е-н-й п-л-е-
------------------------------------
Можно я буду спать на средней полке? 0 M---no-y--b--u-s-a---na--r--ney-polke?M----- y- b--- s---- n- s------ p-----M-z-n- y- b-d- s-a-ʹ n- s-e-n-y p-l-e---------------------------------------Mozhno ya budu spatʹ na sredney polke?
Мо-н--- б--у--пать -- в---не---о-к-?
М---- я б--- с---- н- в------ п-----
М-ж-о я б-д- с-а-ь н- в-р-н-й п-л-е-
------------------------------------
Можно я буду спать на верхней полке? 0 Mozhno-ya -u-u--p--ʹ--a -e-k--e--po---?M----- y- b--- s---- n- v------- p-----M-z-n- y- b-d- s-a-ʹ n- v-r-h-e- p-l-e----------------------------------------Mozhno ya budu spatʹ na verkhney polke?
У В---е-ть-чт---и-у---п----ать?
У В-- е--- ч--------- п--------
У В-с е-т- ч-о-н-б-д- п-ч-т-т-?
-------------------------------
У Вас есть что-нибудь почитать? 0 U -a-----t- ch-----b--ʹ ---h-t--ʹ?U V-- y---- c---------- p---------U V-s y-s-ʹ c-t---i-u-ʹ p-c-i-a-ʹ-----------------------------------U Vas yestʹ chto-nibudʹ pochitatʹ?
Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti.
To ir izdomājuši attīstības psihologi.
Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām.
Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu.
Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus.
Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs.
Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas.
Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi.
Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli.
Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā.
Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām.
Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā.
Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to.
Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu.
Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis.
Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi.
Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem.
Tad viņi zina, ka ir saprasti.
Šī pārliecība motivē mazuli.
Tie turpina ar prieku mācīties runāt.
Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek.
Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām.
Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas.
Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā.
Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā.
Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties.
Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē.
‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.