Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   sk Vo vlaku

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [tridsaťštyri]

Vo vlaku

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? J- t--vl----- Be----a? J- t- v--- d- B------- J- t- v-a- d- B-r-í-a- ---------------------- Je to vlak do Berlína? 0
Cikos atiet vilciens? K-d--odchádza-vl-k? K--- o------- v---- K-d- o-c-á-z- v-a-? ------------------- Kedy odchádza vlak? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? Kedy-p--de v-a- ---Be-l-n-? K--- p---- v--- d- B------- K-d- p-í-e v-a- d- B-r-í-a- --------------------------- Kedy príde vlak do Berlína? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? Prep--t---mô-em---e--ť? P-------- m---- p------ P-e-á-t-, m-ž-m p-e-s-? ----------------------- Prepáčte, môžem prejsť? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. Mysl-m---,-ž--t- je---j- ----t-. M----- s-- ž- t- j- m--- m------ M-s-í- s-, ž- t- j- m-j- m-e-t-. -------------------------------- Myslím si, že to je moje miesto. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. M------ že-se--te-na m--om---e-t-. M------ ž- s----- n- m---- m------ M-s-í-, ž- s-d-t- n- m-j-m m-e-t-. ---------------------------------- Myslím, že sedíte na mojom mieste. 0
Kur ir guļamvagons? K-- -- l--k-vý----e-? K-- j- l------ v----- K-e j- l-ž-o-ý v-z-ň- --------------------- Kde je lôžkový vozeň? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. L-žk--- vozeň ----a ko-ci-----u. L------ v---- j- n- k---- v----- L-ž-o-ý v-z-ň j- n- k-n-i v-a-u- -------------------------------- Lôžkový vozeň je na konci vlaku. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. A---e----jedá-ens---v-ze-? – -- z-čia---. A k-- j- j--------- v----- – N- z-------- A k-e j- j-d-l-n-k- v-z-ň- – N- z-č-a-k-. ----------------------------------------- A kde je jedálenský vozeň? – Na začiatku. 0
Vai es varu gulēt lejā? M---m-s-ať-do--? M---- s--- d---- M-ž-m s-a- d-l-? ---------------- Môžem spať dole? 0
Vai es varu gulēt vidū? M-ž-m -p-ť --s--ed-? M---- s--- v s------ M-ž-m s-a- v s-r-d-? -------------------- Môžem spať v strede? 0
Vai es varu gulēt augšā? M-že--s--ť-h---? M---- s--- h---- M-ž-m s-a- h-r-? ---------------- Môžem spať hore? 0
Kad mēs būsim pie robežas? K-dy -u--m-----h---i--? K--- b----- n- h------- K-d- b-d-m- n- h-a-i-i- ----------------------- Kedy budeme na hranici? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Ak- d-h--trv- -e-t- do-B---ína? A-- d--- t--- c---- d- B------- A-o d-h- t-v- c-s-a d- B-r-í-a- ------------------------------- Ako dlho trvá cesta do Berlína? 0
Vai vilciens kavējas? Má-vla- --šk-ni-? M- v--- m-------- M- v-a- m-š-a-i-? ----------------- Má vlak meškanie? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Má-- ni-č---- -í-an--? M--- n---- n- č------- M-t- n-e-o n- č-t-n-e- ---------------------- Máte niečo na čítanie? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? M---m -u -----ť ----- n- -edenie a---t-e? M---- t- d----- n---- n- j------ a p----- M-ž-m t- d-s-a- n-e-o n- j-d-n-e a p-t-e- ----------------------------------------- Môžem tu dostať niečo na jedenie a pitie? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? Z------i -y --- m- --7-0-? Z------- b- s-- m- o 7---- Z-b-d-l- b- s-e m- o 7-0-? -------------------------- Zobudili by ste ma o 7.00? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.