Sarunvārdnīca

lv Vilcienā   »   sv På tåget

34 [trīsdesmit četri]

Vilcienā

Vilcienā

34 [trettiofyra]

På tåget

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Vai šis ir vilciens uz Berlīni? Är det dä- tå-et-t----Ber-i-? Ä- d-- d-- t---- t--- B------ Ä- d-t d-r t-g-t t-l- B-r-i-? ----------------------------- Är det där tåget till Berlin? 0
Cikos atiet vilciens? Nä- av--- t---t? N-- a---- t----- N-r a-g-r t-g-t- ---------------- När avgår tåget? 0
Cikos vilciens pienāk Berlīnē? N-r-k--m---tå-et f-am-ti-l B--l-n? N-- k----- t---- f--- t--- B------ N-r k-m-e- t-g-t f-a- t-l- B-r-i-? ---------------------------------- När kommer tåget fram till Berlin? 0
Atvainojiet, vai es varētu paiet garām? Ursäkt-- ---- jag -å -o----fö---? U------- k--- j-- f- k---- f----- U-s-k-a- k-n- j-g f- k-m-a f-r-i- --------------------------------- Ursäkta, kann jag få komma förbi? 0
Es domāju, tā ir mana vieta. J---t---- -tt det--är--- --n------. J-- t---- a-- d-- h-- ä- m-- p----- J-g t-o-, a-t d-t h-r ä- m-n p-a-s- ----------------------------------- Jag tror, att det här är min plats. 0
Es domāju, Jūs sēžat manā vietā. J-- -r--- a---n-------r -å---- pl-t-. J-- t---- a-- n- s----- p- m-- p----- J-g t-o-, a-t n- s-t-e- p- m-n p-a-s- ------------------------------------- Jag tror, att ni sitter på min plats. 0
Kur ir guļamvagons? V---ä---ovva--en? V-- ä- s--------- V-r ä- s-v-a-n-n- ----------------- Var är sovvagnen? 0
Guļamvagons ir vilciena sastāva beigās. S-vva-n-n-är --sl---t-av --ge-. S-------- ä- i s----- a- t----- S-v-a-n-n ä- i s-u-e- a- t-g-t- ------------------------------- Sovvagnen är i slutet av tåget. 0
Un kur ir restorānvagons? – Vilciena sastāva sākumā. O-- va---- res-au-a-g-agnen--–---------. O-- v-- ä- r---------------- – I b------ O-h v-r ä- r-s-a-r-n-v-g-e-? – I b-r-a-. ---------------------------------------- Och var är restaurangvagnen? – I början. 0
Vai es varu gulēt lejā? Ka--j-g få s-va n--erst? K-- j-- f- s--- n------- K-n j-g f- s-v- n-d-r-t- ------------------------ Kan jag få sova nederst? 0
Vai es varu gulēt vidū? K-n j-g få---v--i-m-tte-? K-- j-- f- s--- i m------ K-n j-g f- s-v- i m-t-e-? ------------------------- Kan jag få sova i mitten? 0
Vai es varu gulēt augšā? Ka- ja- -- --va-öv--s-? K-- j-- f- s--- ö------ K-n j-g f- s-v- ö-e-s-? ----------------------- Kan jag få sova överst? 0
Kad mēs būsim pie robežas? N----- -- v-- -r-nse-? N-- ä- v- v-- g------- N-r ä- v- v-d g-ä-s-n- ---------------------- När är vi vid gränsen? 0
Cik ilgs ir brauciens līdz Berlīnei? Hur--ång-tid--a- r-s-n -i-l-Ber--n? H-- l--- t-- t-- r---- t--- B------ H-r l-n- t-d t-r r-s-n t-l- B-r-i-? ----------------------------------- Hur lång tid tar resan till Berlin? 0
Vai vilciens kavējas? Är tå-e--fö-s---t? Ä- t---- f-------- Ä- t-g-t f-r-e-a-? ------------------ Är tåget försenat? 0
Vai Jums ir kaut kas ko palasīt? Har -i--åg-t--t- lä--? H-- n- n---- a-- l---- H-r n- n-g-t a-t l-s-? ---------------------- Har ni något att läsa? 0
Vai te var dabūt kaut ko ēdamu un dzeramu? Kan-man ----åg---a-- --a oc--d-ick----r? K-- m-- f- n---- a-- ä-- o-- d----- h--- K-n m-n f- n-g-t a-t ä-a o-h d-i-k- h-r- ---------------------------------------- Kan man få något att äta och dricka här? 0
Vai Jūs varētu mani pamodināt 7.00? S-ul-e ----u--- v-cka--i--kl--kan -? S----- n- k---- v---- m-- k------ 7- S-u-l- n- k-n-a v-c-a m-g k-o-k-n 7- ------------------------------------ Skulle ni kunna väcka mig klockan 7? 0

Mazuļi lasa no lūpām

Kad mbērni mācās runāt, tie skatās uz vecāku muti. To ir izdomājuši attīstības psihologi. Piemēram, sešu mēnešu vecumā bērni sāk lasīt no lūpām. Tādā veidā tie apgūšt, kādu formu jāpieņam mutei, lai izrunātu attiecīgo skaņu. Kad mazuļiem ir viens gads, tie jau saprot dažus vārdus. Šajā vecumā viņi atkal skatās cilvēkam acīs. Ta viņi iegūst daudz svarīgas informācijas. Skatoties acīs, tie var noteikt, vai vecāki ir vai nav priecīgi. Šādā veidā tie iepazīstas ar jūtu pasauli. Interesanti ir tad, kad kāds ar tiem runā svešvalodā. Tad mazuļi sāk no jauna lasīt no jlūpām. Tā viņi iemācas kā veidot skaņas arī svešvalodā. Tādēļ, runājot ar mazuli, jāskatās uz to. Beztam, mazuļiem nepieciešami dialogi, lai attīstītu valodu. Parasti, vecāki bieži vien atkārto, ko mazulis pateicis. Tādā veidā mazuļi saņem atsauksmi. Tas ir ļoti svarīgi priekš maziem bērniem. Tad viņi zina, ka ir saprasti. Šī pārliecība motivē mazuli. Tie turpina ar prieku mācīties runāt. Tādēļ ar audiomateriālu atskaņošanu bērniem vien nepietiek. Pētnieki pierādījuši, ka mazuļi patiešām spēj lasīt no lūpām. Eksperimenta laikā, mazuļiem tika rādīti video bez skaņas. Tie bija gan mazuļu dzimtajā valodā, gan svešvalodā. Mazuļi ilgāk skatījās uz video savā dzimtajā valodā. Tie bija arī daudz uzmanīgāki tos skatoties. Bet bērnu pirmie vārdi ir vienādi visā pasaulē. ‘Mamma’ un ‘tētis’ - viegli pasakāms visās valodās.