Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   et Ühistransport

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [kolmkümmend kuus]

Ühistransport

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? aaaaa Kus--s-- -u-----a-u-? K-- a--- b----------- K-s a-u- b-s-i-e-t-s- --------------------- Kus asub bussipeatus? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? aaaaa Mil--ne b-----õ---b-k--k--nna? M------ b--- s----- k--------- M-l-i-e b-s- s-i-a- k-s-l-n-a- ------------------------------ Milline buss sõidab kesklinna? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? aaaaa Mi---se l--n--a-p---s-- -----a? M------ l------ p------ s------ M-l-i-e l-i-i-a p-a-s-n s-i-m-? ------------------------------- Millise liiniga peaksin sõitma? 0
Vai man ir jāpārsēžas? aaaaa Ka---a p-a- ü---- is--m-? K-- m- p--- ü---- i------ K-s m- p-a- ü-b-r i-t-m-? ------------------------- Kas ma pean ümber istuma? 0
Kur man ir jāpārsēžas? aaaaa Kus -a-ümber-istu---p-an? K-- m- ü---- i----- p---- K-s m- ü-b-r i-t-m- p-a-? ------------------------- Kus ma ümber istuma pean? 0
Cik maksā braukšanas biļete? aaaaa Mi--maksa- --let? M-- m----- p----- M-s m-k-a- p-l-t- ----------------- Mis maksab pilet? 0
Cik pieturu ir līdz centram? aaaaa Mitu pea--st----ke---i---n-? M--- p------ o- k----------- M-t- p-a-u-t o- k-s-l-n-a-i- ---------------------------- Mitu peatust on kesklinnani? 0
Jums šeit jāizkāpj. aaaaa T- ---t--si-- v-lj--a. T- p---- s--- v------- T- p-a-e s-i- v-l-u-a- ---------------------- Te peate siin väljuma. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. aaaaa Te--eate-ta-a---v-l--m-. T- p---- t----- v------- T- p-a-e t-g-n- v-l-u-a- ------------------------ Te peate tagant väljuma. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. aaaaa Jä--m-ne ----o------tul---5 mi-u-- p-r-st. J------- m--------- t---- 5 m----- p------ J-r-m-n- m-t-o-r-n- t-l-b 5 m-n-t- p-r-s-. ------------------------------------------ Järgmine metroorong tuleb 5 minuti pärast. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. aaaaa Jä-gm-ne-tram--t--e- 10 mi-u-i ---a--. J------- t---- t---- 1- m----- p------ J-r-m-n- t-a-m t-l-b 1- m-n-t- p-r-s-. -------------------------------------- Järgmine tramm tuleb 10 minuti pärast. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. aaaaa Jär-min--bus------- 15--in-t- -----t. J------- b--- t---- 1- m----- p------ J-r-m-n- b-s- t-l-b 1- m-n-t- p-r-s-. ------------------------------------- Järgmine buss tuleb 15 minuti pärast. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? aaaaa M-ll----äheb -i-m--e----r-o---g? M----- l---- v------ m---------- M-l-a- l-h-b v-i-a-e m-t-o-r-n-? -------------------------------- Millal läheb viimane metroorong? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? aaaaa M-l-a- l-h-- -ii-ane -----? M----- l---- v------ t----- M-l-a- l-h-b v-i-a-e t-a-m- --------------------------- Millal läheb viimane tramm? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? aaaaa Mil-al---h-b-v-im-ne--us-? M----- l---- v------ b---- M-l-a- l-h-b v-i-a-e b-s-? -------------------------- Millal läheb viimane buss? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? aaaaa Ka- teil--- -ilet? K-- t--- o- p----- K-s t-i- o- p-l-t- ------------------ Kas teil on pilet? 0
Biļete? – Nē, man nav. aaaaa P----- --E-,--u---- --e. P----- – E-- m-- e- o--- P-l-t- – E-, m-l e- o-e- ------------------------ Pilet? – Ei, mul ei ole. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. aaaaa S--s-----e -e -r-hv- --k-ma. S--- p---- t- t----- m------ S-i- p-a-e t- t-a-v- m-k-m-. ---------------------------- Siis peate te trahvi maksma. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?