Sarunvārdnīca

Vietējais sabiedriskais transports   »   Tömegközlekedés

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [harminchat]

+

Tömegközlekedés

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? Ho- v-- a b----------? Hol van a buszmegálló? 0 +
Kurš autobuss brauc uz centru? Me---- b--- m--- a k--------? Melyik busz megy a központba? 0 +
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Me---- v------ k--- v--------? Melyik vonalat kell válasszam? 0 +
     
Vai man ir jāpārsēžas? Át k--- s-------? Át kell szállnom? 0 +
Kur man ir jāpārsēžas? Ho- k--- á---------? Hol kell átszállnom? 0 +
Cik maksā braukšanas biļete? Me------ k---- e-- j---? Mennyibe kerül egy jegy? 0 +
     
Cik pieturu ir līdz centram? Há-- m------ v-- a k--------? Hány megálló van a központig? 0 +
Jums šeit jāizkāpj. It- k--- k-- / l---------. Itt kell ki- / leszállnia. 0 +
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. Há--- k--- k-- / l---------. Hátul kell ki- / leszállnia. 0 +
     
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. A k-------- m---- 5 p--- m---- j--. A következő metró 5 perc múlva jön. 0 +
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. A k-------- v------- 10 p--- m---- j--. A következő villamos 10 perc múlva jön. 0 +
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. A k-------- b--- 15 p--- m---- j--. A következő busz 15 perc múlva jön. 0 +
     
Cikos ir pēdējais metro vilciens? Mi--- m--- a- u----- m----? Mikor megy az utolsó metró? 0 +
Cikos ir pēdējais tramvajs? Mi--- m--- a- u----- v-------? Mikor megy az utolsó villamos? 0 +
Cikos ir pēdējais autobuss? Mi--- m--- a- u----- b---? Mikor megy az utolsó busz? 0 +
     
Vai Jums ir braukšanas biļete? Va- j----? Van jegye? 0 +
Biļete? – Nē, man nav. Je----? – N--- n---- n----. Jegyem? – Nem, nincs nekem. 0 +
Tad Jums jāmaksā soda nauda. Ak--- b-------- k--- f-------. Akkor büntetést kell fizetnie. 0 +
     

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?