Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   it Trasporti pubblici

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [trentasei]

Trasporti pubblici

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? Do--- l- f------ d-----------? Dov’è la fermata dell’autobus? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? Qu--- a------ v- i- c-----? Quale autobus va in centro? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Ch- l---- d--- p-------? Che linea devo prendere? 0
Vai man ir jāpārsēžas? De-- c-------? Devo cambiare? 0
Kur man ir jāpārsēžas? Do-- d--- c-------? Dove devo cambiare? 0
Cik maksā braukšanas biļete? Qu---- c---- u- b--------? Quanto costa un biglietto? 0
Cik pieturu ir līdz centram? Qu---- f------ c- s--- f--- i- c-----? Quante fermate ci sono fino in centro? 0
Jums šeit jāizkāpj. De-- s------- q--. Deve scendere qui. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. De-- s------- d-----. Deve scendere dietro. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. La p------- m------------ a----- f-- c----- m-----. La prossima metropolitana arriva fra cinque minuti. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. Il p------- t--- p---- f-- d---- m-----. Il prossimo tram passa fra dieci minuti. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. Il p------- a------ p---- f-- q------- m-----. Il prossimo autobus passa fra quindici minuti. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? Qu---- p---- l------- m------------? Quando parte l’ultima metropolitana? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? Qu---- p---- l------- t---? Quando parte l’ultimo tram? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? Qu---- p---- l------- a------? Quando parte l’ultimo autobus? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? Ha i- b--------? Ha il biglietto? 0
Biļete? – Nē, man nav. Il b--------? – N-- n-- c- l---. Il biglietto? – No, non ce l’ho. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. Al---- d--- p----- l- m----. Allora deve pagare la multa. 0

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?