Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   sk Mestská hromadná doprava

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [tridsaťšesť]

Mestská hromadná doprava

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? K-------ut-bus--á-zast--ka? K-- j- a--------- z-------- K-e j- a-t-b-s-v- z-s-á-k-? --------------------------- Kde je autobusová zastávka? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? K-orý-au-ob---i---do--e--r-? K---- a------ i-- d- c------ K-o-ý a-t-b-s i-e d- c-n-r-? ---------------------------- Ktorý autobus ide do centra? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? K-orou------u---s-m--s-? K----- l----- m---- í--- K-o-o- l-n-o- m-s-m í-ť- ------------------------ Ktorou linkou musím ísť? 0
Vai man ir jāpārsēžas? M-----p--s--p--? M---- p--------- M-s-m p-e-t-p-ť- ---------------- Musím prestúpiť? 0
Kur man ir jāpārsēžas? Kde-mu--m-----t---ť? K-- m---- p--------- K-e m-s-m p-e-t-p-ť- -------------------- Kde musím prestúpiť? 0
Cik maksā braukšanas biļete? K--ko-s---í-ce--ov-- -ís-o-? K---- s---- c------- l------ K-ľ-o s-o-í c-s-o-n- l-s-o-? ---------------------------- Koľko stojí cestovný lístok? 0
Cik pieturu ir līdz centram? K-ľko zas-á-----e-t- -š-------en---? K---- z------- j- t- e--- d- c------ K-ľ-o z-s-á-o- j- t- e-t- d- c-n-r-? ------------------------------------ Koľko zastávok je to ešte do centra? 0
Jums šeit jāizkāpj. Tu--u--t----s-úp-ť. T- m----- v-------- T- m-s-t- v-s-ú-i-. ------------------- Tu musíte vystúpiť. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. M-sí------túpiť v---u. M----- v------- v----- M-s-t- v-s-ú-i- v-a-u- ---------------------- Musíte vystúpiť vzadu. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. Ďa---- ---r-----d--o --minút. Ď----- m---- p---- o 5 m----- Ď-l-i- m-t-o p-í-e o 5 m-n-t- ----------------------------- Ďalšie metro príde o 5 minút. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. Ď---i- el-k--ička-pr-d--- 10 -in-t. Ď----- e--------- p---- o 1- m----- Ď-l-i- e-e-t-i-k- p-í-e o 1- m-n-t- ----------------------------------- Ďalšia električka príde o 10 minút. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. Ďa--- -utob---príde-o-1--m-n--. Ď---- a------ p---- o 1- m----- Ď-l-í a-t-b-s p-í-e o 1- m-n-t- ------------------------------- Ďalší autobus príde o 15 minút. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? Ke----de -o-l-dné---t-o? K--- i-- p------- m----- K-d- i-e p-s-e-n- m-t-o- ------------------------ Kedy ide posledné metro? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? Ked- -d- pos-edná---ektr-čka? K--- i-- p------- e---------- K-d- i-e p-s-e-n- e-e-t-i-k-? ----------------------------- Kedy ide posledná električka? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? K-dy --- --sled-ý --to---? K--- i-- p------- a------- K-d- i-e p-s-e-n- a-t-b-s- -------------------------- Kedy ide posledný autobus? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? Má-e---st-v---------? M--- c------- l------ M-t- c-s-o-n- l-s-o-? --------------------- Máte cestovný lístok? 0
Biļete? – Nē, man nav. Ce-t---ý-lís--k- –-Nie,--emám ----n-. C------- l------ – N--- n---- ž------ C-s-o-n- l-s-o-? – N-e- n-m-m ž-a-n-. ------------------------------------- Cestovný lístok? – Nie, nemám žiadny. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. Pot-m---s-t----p-a-iť --k-t-. P---- m----- z------- p------ P-t-m m-s-t- z-p-a-i- p-k-t-. ----------------------------- Potom musíte zaplatiť pokutu. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?