Sarunvārdnīca

lv Vietējais sabiedriskais transports   »   sq Transporti lokal publik

36 [trīsdesmit seši]

Vietējais sabiedriskais transports

Vietējais sabiedriskais transports

36 [tridhjetёegjashtё]

Transporti lokal publik

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Kur ir autobusa pietura? Ku ё---- s------- i a--------? Ku ёshtё stacioni i autobusit? 0
Kurš autobuss brauc uz centru? Ci-- a------ s---- n- q-----? Cili autobus shkon nё qendёr? 0
Ar kuru tramvaju / trolejbusu / autobusu man jābrauc? Ci--- l---- d---- t- m---? Cilёn linjё duhet tё marr? 0
Vai man ir jāpārsēžas? A m- d---- t- n------ a------? A mё duhet tё ndёrroj autobus? 0
Kur man ir jāpārsēžas? Ku d---- t- n------ a------? Ku duhet tё ndёrroj autobus? 0
Cik maksā braukšanas biļete? Sa k------ n-- b-----? Sa kushton njё biletё? 0
Cik pieturu ir līdz centram? Sa s------- j--- d--- n- q-----? Sa stacione janё deri nё qendёr? 0
Jums šeit jāizkāpj. Ju d---- t- z------ k---. Ju duhet tё zbrisni kёtu. 0
Jums jāizkāpj pa aizmugurējām durvīm. Ju d---- t- z------ m-----. Ju duhet tё zbrisni mbrapa. 0
Nākamais metro vilciens nāks pēc 5 minūtēm. Me----- t----- v--- p-- 5 m-----. Metroja tjetёr vjen pёr 5 minuta. 0
Nākamais tramvajs nāks pēc 10 minūtēm. Tr------ t----- v--- p-- 10 m-----. Tramvaji tjetёr vjen pёr 10 minuta. 0
Nākamais autobuss nāks pēc 15 minūtēm. Au------ t----- v--- p-- 15 m-----. Autobusi tjetёr vjen pёr 15 minuta. 0
Cikos ir pēdējais metro vilciens? Ku- n---- m------ e f-----? Kur niset metroja e fundit? 0
Cikos ir pēdējais tramvajs? Ku- n---- t------- i f-----? Kur niset tramvaji i fundit? 0
Cikos ir pēdējais autobuss? Ku- n---- a------- i f-----? Kur niset autobusi i fundit? 0
Vai Jums ir braukšanas biļete? A k--- n-- b-----? A keni njё biletё? 0
Biļete? – Nē, man nav. Bi----? – J-- n-- k--. Biletё? – Jo, nuk kam. 0
Tad Jums jāmaksā soda nauda. At----- d---- t- p------ g----. Atёherё duhet tё paguani gjobё. 0

Valodas attīstība

Tas ir skaidrs, kādēļ mēs viens ar otru sarunājamies. Mēs vēlamies apmainīties ar idejām un saprast viens otru. Kā valoda ir cēlusies, tas ir nav tik skaidrs. Vairākas teorijas pastāv. Skaidrs ir tas, ka valoda ir ļoti sena parādība. Noteiktas fiziskās īpašības bija priekšnoteikums runāšanais. Tie bija mums nepieciešami, lai veidotu skaņas. Jau neandertālieši bija spējīgi pielietot savas balsis. Tādā veidā tie varēja atšķirt sevi no dzīvniekiem. Vēl jo vairāk, skaļa balss bija nepieciešama, lai aizstāvētos. Persona varēja draudēt vai iebiedēt ienaidniekus. Tajos laikos bija jau izgudroti darba rīki un piepielietota uguns. Šīs zināšanas vajadzēja nodot tālāk. Runa bija nepieciešama arī dodoties medībās grupās. Jau pirms 2 miljoniem gadu, starp cilvēkiem bija vienkārša saprašanās. Pirmie valodnieciskie elementi vija zīmes un žesti. Bet cilvēki vēlējās sazināties arī tumsā. Svarīgā, viņiem vajadzēja iemācīties sarunāties vienam ar otru bez skatīšanās. Tādēļ attīstījās valoda , kas nomainīja žestus. Valoda, kādu mēs to tagad izprotam, ir ap 50 000 gadu veca. Kad homo sapiens pameta Āfriku, tas izplatīja valodu pa pasauli. Valoda atdalījās viena no otras atsevišķos reģionos. Tas nozīmē, ka parādījās vairākas valodu saimes. Tās saturēja tikai būtiskāko no valodas sistēmām. Tad valodas nebija tik komplicētas, kādas tās ir tagad. Tās attīstījās pateicoties gramatikai, fonoloģijai un semantikai. Dažādām valodām ir atšķirīgi risinājumi. Bet problēma vienmēr bija viena: kā parādīt, ko es domāju?